Par Dieva mīlestību liecina kā daba, tā atklāsme. Mūsu Tēvs Debesīs ir dzīvības, gudrības un prieka Avots. Uzlūko brīnišķīgo, skaisto dabu! Pārdomā, cik apbrīnojami tā kalpo nevien cilvēka, bet arī visu dzīvo radījumu vajadzībām un laimei! Saules gaisma un lietus, kas iepriecina zemi, pakalni, jūras un līdzenumi — viss mums stāsta par Radītāja mīlestību. Dievs ir tas, kas ik dienas apmierina visu savu radījumu vajadzības. Skaistos vārdos to izteica dziesminieks:
“Visas acis gaida uz Tevi,
un Tu viņiem dod viņu barību savā laikā;
Tu atver savu roku
un paēdini visus, kas dzīvo, ar labu prātu.”
(Psalmi 145:15,16)
Dievs cilvēku radīja pilnīgi svētu un laimīgu; un skaistajā zemē, kādu to radīja Kunga rokas, nebija nevienas iznīcības zīmes, ne lāsta ēnas. Tikai Dieva likuma — mīlestības likuma - pārkāpšana atnesa bēdas un nāvi. Tomēr pat ciešanās, ko rada grēks, ir atklājusies Dieva mīlestība. Stāv rakstīts, ka Dievs nolādēja zemi cilvēka dēļ. (l. Mozus. 3:17) Ērkšķi un dadži — grūtības un pārbaudījumi, kas cilvēka dzīvi dara smagu un rūpju pilnu — doti viņa labā. Tie ir daļa no Dieva plānā paredzētās nepieciešamās audzināšanas, lai viņu paceltu no grēka izraisītā sabrukuma un pagrimuma. Pasaulē, lai gan tā kritusi grēkā, nevalda vienīgi bēdas un posts. Dabā atrodas arī cerības un mierinājuma vēstis. Uz dadžiem izplaukst ziedi, un ērkšķus sedz rozes.
“Dievs ir mīlestība” — rakstīts uz katra plaukstoša pumpura, uz katra dīgstoša zāles stiebra, jaukie putni, pieskandinādami gaisu ar savām līksmajām dziesmām, skaistumā tik pilnīgie, gleznainie ziedi, kas pa visu apkārtni izplata savu patīkamo smaržu, cēlie meža koki ar savu krāšņo, zaļo lapotni — viss stāsta par mūsu Dieva maigo, tēvišķo gādību un Viņa vēlēšanos aplaimot savus bērnus.
Dieva Vārds atklāj Viņa raksturu. Viņš pats ir apliecinājis mums savu bezgalīgo mīlestību un līdzjūtību. Kad Mozus lūdza: “Rādi man, lūdzams, savu godību!”, Kungs atbildēja: “Es likšu tev iet garām visai savai godībai.” (2.Mozus 33:18,19) Tā ir Viņa godība. Kungs gāja garām Mozum un sacīja: “Kungs, Kungs, apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā, kas tūkstošiem saglabā žēlastību, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus.” (2.Mozus 34:6,7) Viņš ir “lēnprātīgs un bagāts žēlastībā”, jo Viņam “patīk žēlastība”. (Mihas 7:18 )
Dievs mūsu sirdis saistījis pie sevis ar neskaitāmiem mīlestības pierādījumiem Debesīs un virs zemes. Viņš ir centies atklāt sevi dabas norisēs un visdziļākajās un maigākajās saitēs, kādas vien pazīst šīs zemes cilvēku sirdis. Tomēr tas viss vēl tikai nepilnīgi atspoguļo Viņa mīlestību. Lai gan šie pierādījumi bija doti, visa labā ienaidnieks tā aptumšoja cilvēku prātus, ka tie Dievu uzlūkoja bailēs. Tie domāja, ka Viņš ir bargs un nepiedodošs. Sātans ierosināja cilvēkus Dievu uzskatīt par būtni, kuras galvenā īpašība ir stingrs taisnīgums; par bargu tiesnesi, skarbu, prasošu aizdevēju. Viņš attēloja Radītāju kā tādu, kas modri vēro cilvēkus, lai ieraudzītu visus viņu maldus un kļūdas un tos sodītu. Bet Jēzus nāca dzīvot starp cilvēkiem, lai, atklājot pasaulei Dieva bezgalīgo mīlestību, atņemtu šo tumšo ēnu.
Dieva Dēls nāca no Debesīm, lai atklātu Tēvu. “Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums To ir darījis zināmu.” (Jāņa 1:18 ) “Neviens nepazīst Dēlu, kā vien Tēvs, un neviens nepazīst Tēvu, kā vien Dēls, un kam Dēls to grib darīt zināmu.” (Mateja 11:27) Kad viens no mācekļiem lūdza: “Rādi mums Tēvu,” Jēzus atbildēja: “Tik ilgi es jau esmu pie jums, un tu vēl neesi mani sapratis, Filip? Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu. Kā tu vari sacīt: Rādi mums Tēvu?” (Jāņa 14:8,9)
Elena Vaita CEĻŠ PIE KRITUS
