1. Tāpēc, ka Septītā diena tika Dieva svētīta un nodalīta sabatam, uzreiz pēc pasaules radīšanas, kā mūžīga piemiņa brīnišķīgajam radīšanas darbam un Viņa atpūtai pēc tā, un tāpēc, ka tagad cilvēkam ir ļoti nepieciešams atcerēties Dieva radīšanas darbu un izbaudīt iknedēļas atpūtu, kā tas vienmēr ir bijis.

2. Tāpēc, ka ir pierādījumi, ka sabats tika ievērots no Ādama līdz Mozum. Pirmā Mozus 26:3-6; 27:27,28.

3. Tāpēc, ka Septītā diena ir neatņemama sastāvdaļa no ceturtā baušļa, kas dots Sinaja kalnā, kas ar Dieva pirkstu tika ierakstīts akmenī un iekļauts pārējos deviņos dekaloga priekšrakstos, kas tiek atzīti par morāliem pēc savas būtības, un ir pastāvīgi saistoši. “Piemini sabata dienu, ka tu to svētī.” “Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam.” “Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta.”

4. Jo Vecā Derībā ir daudz pieminēts par Dieva svētībām tiem, kas svēta Septīto dienu, un par dusmām pret tiem, kas to apgāna.

5. Tāpēc, ka mūsu Kungs Jēzus Kristus pilnā mērā uzstāja ievērot likuma prasības, sacīdams, attiecībā uz rakstiem, kuros ietilpst arī Septītā diena, “tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek”, un tāpēc, ka Viņš vienmēr turēja svētu Septīto dienu, neapšaubāmi “mums atstādams priekšzīmi, lai mēs sekotu Viņa pēdām.”

6. Tāpēc, ka ticīgās sievietes, kuras Jēzu Kristu nāves un apbedīšanas laikā bija klāt, skaidri teica, ka „sabatu tās pavadīja klusu pēc bauslības” (Lūkas 23:56), un tāpēc, ka rakstos uzreiz pēc tam seko Jēzus Kristus parādīšanās, nedēļas pirmās dienas rītā. Ne tur, ne arī citur nav teikts neviens vārds par sabata maiņu vai par nedēļas pirmās dienas sabata ievērošanu.

7. Tāpēc, ka mūsu Kunga apustuļi pastāvīgi ievēroja septīto dienu, par ko apustuļu darbos ir bagātīgi pierādījumi, un Pāvils raksta, ka "kā parasti", viņš sabata dienā ieradās sinagogā. (Salīdziniet Lūkas 4:16, Ap.d.17: 2; skat. Arī Ap.d.13:14,42,44 un 16:13.)

8. Tāpēc, ka Jēzus Kristus, iepriekš pravietojot Jeruzalemes iznīcināšanu, brīdināja savus mācekļus lūgt, lai viņu bēgšana nenotiktu "Sabata dienā"(Mat. 24:20), un tā kā tam bija jānotiek gandrīz četrdesmit gadus pēc mūsu Kunga augšāmcelšanās, izrādās, ka viņa mācekļiem bija jāievēro tas pats sabats.

9. Tāpēc, ka visos Svētajos Rakstos nav neviena cita nedēļas dienas, ko sauc par “sabatu”, bet tikai nedēļas Septītā diena; un tad, kad Jaunajā Derībā ir minēta “pirmā nedēļas diena”, tā vienmēr ir skaidri nošķirta no „sabata”.

10. Tāpēc, ka neviena no Bībeles rakstvietām, kas runā par "nedēļas pirmo dienu", neapraksta notikumu vai darbību, kas būtu saistīta ar Sabatu.

11. Tāpēc, ka Dievs ir tik rūpīgi aprakstījis savus baušļus, ir atkārtojis savus likumus visās pravietiskajās grāmatās un ir atstājis tik daudz liecību un septītās dienas sabata piemērus Savos svētajos rakstos, ka ir visai nepamatoti uzskatīt, ka Viņš ir atcēlis vai izmainījis vienu tā pantu, to neaprakstot ar mūsu Kunga Jēzus vai Viņa apustuļu vārdiem Jaunās Derības rakstos.

12. Tāpēc, ka morāles likuma ievērošana (bez jebkādiem izņēmumiem) pastāvīgi tiek atgādināta apustuļu rakstos; un viens no viņiem saka, ka „kas visu bauslību pildītu, bet grēkotu pret vienu bausli, tas ir noziedzies pret visiem,” tajā pašā laikā citējot sesto un septīto baušļus. (Skatīt Rom.13:9; Gal.5:14; Ef.6:2,3; un Jēk.2:8-11).

13. Tāpēc, ka pirmie kristieši nedēļas septītajā dienā ievēroja sabatu vismaz trīs vai četrus gadsimtus. Lai gan tas pakāpeniski tika izmainīts, sabata neievērošanu piekopa vienīgi atkritusī kristietība, kas laika gaitā pieauga vislielākajā elkdievībā; tā, ka otrais bauslis faktiski, un ceturtais pēc sava satura tika atcelts ar nezinošu, māņticīgu un tirānisku priesterību.

14. Tāpēc, ka tas ir acīmredzams absurds - (un bieži vien tas ir neticīgu cilvēku iebildums) - ka nedēļas pirmā diena ir jāievēro kā sabats, tāpēc, ka tas ir Dieva norādījums, jo Dievs patiesībā liek ievērot nevis pirmo bet septīto dienu.

15. Tāpēc, ka Septītās dienas ievērošana ir paklausība Dievam, pagodina protestantu principus, sagrauj Pāvestību, noņem klupšanas akmeņus un nodrošina mums “sabata Kunga” klātbūtni un svētību.

* * * Romas Katoļu Baznīcas autoru apstiprinājums * * *

“Jautājums: Kā jūs pierādīsiet, ka baznīcai ir vara noteikt svētās dienas?
Atbilde: Pārmainot sabatu uz svētdienas svinēšanu, kuru arī protestanti atzīst; un tāpēc tie ir pretrunā – stingri turot svētdienu, bet neievērojot daudzus citus svētkus, ko pavēl svinēt tā pati baznīca.” (“An Abridgement of Christian Doctrine”, p 58, by Henry Tuberville. New York, Kenedy, 1833 approbation).

* * *

“Šai Sabata ievērošanai”- kurā protestanti notur iknedēļas dievkalpojumus, nav nevien nekāda pamatojuma Bībelē, bet tā ir pilnīgā pretrunā ar tās burtu, kas pavēl dusēt Sabatā, kura ir Sestdiena.

“Tā bija katoļu baznīca, kas ar Jēzus Kristus autoritāti pārcēlusi šo dusu uz svētdienu, lai pieminētu Kunga augšāmcelšanos. Tā, ar svētdienas ievērošanu, protestanti, paši sev spītējot, godā Baznīcas autoritāti” (“Plain Talk about the Protestantism of Today”, p 213, by Monsignor Segur. Thomas B.Noonan & Co., Boston, 1868 ).
Ar vārdu “Sabats” Segura kungs nepārprotami domā Svētdienu. Tā viņš šo terminu lieto baznīcas tradicionālajā, bet ne Bībeles nozīmē.
* * *

“Pirmais noteikums Bībelē ir svētīt septīto dienu: “Dievs svētīja septīto dienu un to iesvētīja” (1.Moz.2:3.). Šo instrukciju Dievs apstiprināja Desmit Baušļos: “Piemini Sabata dienu, ka tu to svētī… Septītā diena ir Sabats, tā Kunga, tava Dieva, dusēšana” (2.Moz.20:8,10.). Citā vietā Kristus paskaidro, ka Viņš nav nācis bauslību atcelt, bet piepildīt (Mat.5:17.). Viņš pats svētīja Sabatu: “pēc sava ieraduma Viņš sabata dienā iegāja sinagogā” (Lūk.4:16.). Mācekļi pēc Kristus nāves ievēroja Sabatu: “Sabatu tās pavadīja klusu pēc bauslības” (Lūk.23:56.). Svēto Rakstu autoritāte liek ievērot Sabatu jeb nedēļas septīto dienu. Taču protestanti svētās dienas pienākumus ir pārnesuši uz pirmo nedēļas dienu jeb svētdienu. Kāda vara viņiem lika to darīt? Nekāda, izņemot nerakstīto vārdu - Katoļu Baznīcas tradīcija” (“End of Religious Controversy”, p 89, by John Milner. P. J. Kenedy, New York, 1897).
* * *

“Jautājums: Vai svētdienas ievērošana kā dusas diena, ir skaidri nopamatota Svētajos Rakstos?
Atbilde: Protams nav un tomēr visi protestanti uzskata, ka šīs dienas ievērošana ir būtiski nepieciešama pestīšanai. Sacīt, ka mēs ievērojam svētdienu tāpēc, ka Kristus uzcēlies no nāves šinī dienā – nozīmē teikt, ka mēs rīkojamies bez Rakstu pavēles. Tikpat labi mēs varam sacīt, ka mums jādus trešdienā, tāpēc ka Kristus uzkāpa debesīs šinī dienā un īstenībā dusēja no atpestīšanas darba.” (“The Controversial Catechism, p 160, by Stephen Keenan. Burns & Oates, London, 1896 edition).
* * *

“Jautājums: Vai jums ir kāds cits pierādījuma veids, ka baznīcai ir vara iekārtot svinamās dienas?
Atbilde: Ja viņai nebūtu tāda vara, viņa nebūtu varējusi izdarīt to, kam visi modernie ticīgie piekrīt – viņa nevarētu aizvietot sestdienas svētīšanu ar svētdienu, pirmās nedēļas dienas svētīšanu. Svētās dienas maiņai nav nekāds pamatojums Svētajos Rakstos” (turpat, pp 124, 125).
* * *

“Jūs varat lasīt Bībeli no 1.Mozus grāmatas līdz Atklāsmes grāmatai un neatradīsiet ne mazāko zīmi, kas pamatotu svētdienas svētīšanu. Svētie Raksti like paklausīt un ievērot sestdienu, dienu, kuru mēs (katoļi) nekad nesvētam” (“The Faith of Our Fathers”, p 89, by James Cardinal Gibbons. James Murphy Company, New York, 1917).
* * *
“Protestanti bieži izsmej Baznīcas tradīciju autoritāti, un apgalvo, ka vadas tikai no Bībeles. Tomēr arī tie vadās no senās Baznīcas ieradumiem, kam nav pamatojuma Bībelē, taču balstās vienīgi uz Baznīcas tradīciju! Uzkrītošs piemērs tam ir sekojošais: Pirmā pozitīvā pavēle svētajā Dekalogā (10.baušļos) ir pieminēt Sabata dienu un turēt to svētu. Šo pavēli dzīvē realizēja jūdi tūkstošiem gadu. Sabata diena, kuru Dievs pavēlēja ievērot, bija mūsu sestdiena. Tomēr starp katoļiem vai protestantiem ir viena vai divas sektas, kas šo dienu ievēro, turot Dieva pavēli. Bet kas šo dienu šodien ievēro? Praktiski neviens. Kāpēc tā? Bībele - kurai, kā protestanti apgalvo, tie vienīgi paklausa – neatļauj pārmainīt pirmo nedēļas dienu pret septīto. Ar kādu autoritāti tad tie to darījuši? Skaidrs – tā ir katoļu baznīcas autoritāte, kuru tie (protestanti) pametuši un kuras tradīcijas atzīst par nederīgām.” (“Rebuilding a Lost Faith”, p 80, by John L.Stoddard. P. J. Kenedy & Sons, New York, 1922).
* * *
“Kur Bībeles autoritāte runā par sabata maiņu no septītās dienas uz pirmo nedēļas dienu? Kas deva pāvestam autoritāti pārmainīt Dieva pavēli? Ja Bībele ir vienīgais kristiešu vadonis, tad Septītās dienas Adventistiem ir taisnība, ievērojot Sabatu kopā ar jūdiem… Vai nav savādi, ka tie, kas Bībeli atzīst par savu vienīgo skolotāju, tomēr ir pretrunā, un seko šinī lietā baznīcas tradīcijai?” (“The Question Box Answers”, p 179, by Bertrand L. Conway. With a preface by Cardinal Gibbons. The Paulist Press, New York, 1923).
* * *
“Jautājums: Kura ir Sabata diena?
Atbilde: Sestdiena ir Sabats.
Jautājums: Kāpēc mēs ievērojam svētdienu sestdienas vietā?
Atbilde: Mēs ievērojam svētdienu sestdienas vietā tāpēc, ka katoļu baznīca Laodiķejas koncilā 336.gadā pārcēla svētīšanu no sestdienas uz svētdienu.” (“The Convert’s Catechism of Catholic Doctrine”, p 50, by Peter Geiermann, London, 1934. Sanctioned by the Vatican, Jan.25, 1910).
* * *
“Jūdu Sabata diena bija sestdiena; mēs kristieši turam svētu svētdienu. Baznīca, ar viņai dotu Kunga varu, pārmainīja sabata svētīšanu uz svētdienas svētīšanu.
Vārds par svētdienu. Dievs sacīja: “Piemini, ka tu svētī sabata dienu!” Sabats bija sestdiena, ne svētdiena. Kāpēc tad mēs turam svētdienu svētu sestdienas vietā? Baznīca izmainīja sabata svētīšanu uz svētdienu… Protestanti saka, ka viņi seko Bībelei un vienīgi Bībelei, un nekam citam viņi neticot. Tomēr viņi tur svētdienu, kaut Dievs skaidri saka: “Turi svētu Sabata dienu”. Ievērojot svētdienu, protestanti paklausa katoļu baznīcas autoritātei.” (“The Catechism Simply Explained”, p 89, by H.Canon Cafferata. Burns Oates & Washbourne Ltd., London, 1938 ).
* * *
“321.gadā Romas valdnieks Konstantīns pavēlēja, ka pirmā nedēļas diena – svētdiena, jāievēro kā pilsoņu dusas diena no ikdienas darba. Tas neuzlika nekādas saistības kristiešiem reliģijas kopšanā. Taču 336.gadā katoļu baznīca Loadiķejas koncilā ticīgaiem iecēla obligātu baznīcas likumu, lai tie apmeklētu Mesu un atturētos no verdziska darba svētdienā.” (pp 23,24, Roman Catholic Tract entitled “Seventh-day Adventists”, by Dr. L. Rumble).
* * *

“Vārds – Sabats – nozīmē dusu un tā ir nedēļas septītā diena.
Kāpēc tad kristieši ievēro svētdienu, Bībelē nozīmētās dienas vietā? Nolūkā, lai jūdiem darītu skaidru, ka tiem vairs nav jābūt ilgāk zem Mozus likumiem – apagraizīšanu, atturēšanos no gaļas, pedantisku jūdu sabata upuru ievērošanu – bet tiem ir jābūt zem jaunā Kristus likuma. Baznīca izmainīja svētāmo dienu no sestdienas uz svētdienu.
Bet tā kā sestdiena un ne svētdiena ir izcelta Bībelē, tad vai nav savādi, ka katoļi, kas apliecina, ka viņu ticība nāk tieši no Bībeles un ne no baznīcas, ievēro svētdienu sestdienas vietā? Jā, saprotams, tas ir pretrunīgi. Bet šo maiņu izdarīja piecpadsmit gadsimtus pirms protestantisma dzimšanas, un tai laikā šo ieradumu ievēroja visa pasaule. Tie turpināja ieradumu, lai gan tā balstās uz katoļu baznīcas autoritāti un ne uz Bībeles skaidri izteiktiem tekstiem. Protestanti ievēro svētdienu un tas ir kā mātes – baznīcas atgādinātājs, jo no tās ir atlūzušas nekatoļu sektes – līdzīgi kā zēns aizskrien prom no mājām, bet vēl nes kabatā savas mātes bildi, jeb viņas matu sprogu.” (“The Faith of Millions”, pp 543, 544, by John A. O’Brien (with a preface by Cardinal Griffin). W. H. Allen, London, 1958. First cheap edition).
* * *

“Mēs praktizējam to, ko ievēro protestanti, bet par to nav neviens vārds Bībelē – tā ir svētdienas svētīšana.
Bībele liek mums turēt svētu sestdienu. To nomainīja kristiešu tradīcijas, kuras datējas ar apustuļu laikiem. Šī maiņa nav notikusi laikā, kad rakstīja Jauno Derību.” (“Commentary on the Catechism”, p 88, by W.Frean, “Majellan” Office, Redemptorist Fathers, Ballarat, Vic. Printed in Australia, 1959. Foreword by His Eminence, Cardinal Gilroy).
* * *