Sabata ievērošana sevī ietver lielas svētības, un Dievs vēlas, lai Sabata diena mums būtu līksmības diena. Līksmība valdīja, Sabatu iestādot. Dievs ar gandarījumu uzskatīja Savu roku darbu. Visas Savas radītās lietas Viņš nosauca par “ļoti labām”. 1.Mozus 1,31. Debesis un zemi pildīja līksmība. “Rīta zvaigznes kopā priecīgi dziedāja, un visi Dieva bērni gavilēja.” Ījaba 38,7. Kaut arī grēks ir ienācis pasaulē, lai sabojātu Dieva pilnīgo darbu, Viņš tomēr mums vēl dod Sabatu par liecību, ka visas lietas radījis Kāds, Kas ir visvarens, bezgalīgs laipnībā un žēlastībā. Mūsu Debesu Tēvs vēlas, lai ar Sabata ievērošanu cilvēku vidū saglabātos Viņa atzīšana. Viņš vēlas, lai Sabats pievērstu mūsu domas Viņam kā patiesajam un dzīvajam Dievam un lai, atzīstot Viņu, mums būtu dzīvība un miers.
Atbrīvojot Savu Izraēla tautu no Ēģiptes un dodot tai Savus likumus, Viņš mācīja, ka Sabata ievērošanai to jāatšķir no elku pielūdzējiem. Šis iestādījums bija atšķirības zīme starp tiem, kas atzina Dieva virsvaldību, un tiem, kas atteicās pieņemt Viņu par savu Radītāju un Ķēniņu. Kungs teica: “Starp Mani un Izraēla bērniem tā lai ir zīme mūžīgi.” “Tad nu Izraēla bērniem būs svētīt dusēšanas dienu un turēt dusēšanas dienu uz saviem pēcnācējiem par derību mūžīgi.” 2.Mozus 31, 16.17.
Kā Sabats bija zīme, kas iezīmēja Izraēlu, kad tas izgāja no Ēģiptes, lai ieietu laicīgajā Kānaānā, tā tagad tas ir zīme, kas iezīmē Dieva ļaudis, kuri iziet no pasaules, lai ieietu Debesu dusā. (350) Sabats liecina par radniecību starp Dievu un Viņa ļaudīm, liecina, ka tie godā Viņa likumus. Tas atšķir Viņa uzticīgos pavalstniekus no pārkāpējiem.
No padebeša staba Kristus par Sabatu teica: “Jums būs sargāt Manu svēto dienu, jo tā ir zīme starp Mani un jums uz jūsu pēcnācējiem, lai top zināms, ka Es esmu Kungs, Kas jūs svētī.” 2.Mozus 31,13. Sabats, kas dots pasaulei par zīmi, ka Dievs ir Radītājs, ir arī zīme, ka Dievs ir Svētotājs. Spēks, kas radīja visas lietas, ir arī spēks, kas pārrada dvēseli Savā paša līdzībā. Tiem, kas Sabatu tur svētu, Sabats ir svētošanas zīme. Patiesa svētošanās ir saskaņa ar Dievu, vienotība ar Viņu raksturā. To saņem, paklausot pamatlikumus, kas ir Viņa rakstura noraksts. Sabats ir arī paklausības zīme. Kas no sirds paklausa ceturtajam bauslim, paklausīs arī visai bauslībai. Viņš ir svētoties caur paklausību.
Mums tāpat kā Izraēlam Sabats dots “par derību mūžīgi”. Tiem, kas godā Viņa svēto dienu, Sabats ir zīme, ka Dievs tos atzīst par Saviem izredzētiem ļaudīm. Tā ir ķīla, ka Viņš pie tiem piepildīs Savu derību. Katra dvēsele, kas pieņem Dieva valdīšanas zīmi, ar to nostājas zem dievišķās, mūžīgās derības. Tā pieķeras zelta paklausības ķēdei, kuras katrs loceklis ir apsolījums.
Ceturtais bauslis vienīgais no visiem desmit satur lielā Likumdevēja, Debess un zemes Radītāja, zīmogu. Kas paklausa šim bauslim, tie pieņem Viņa vārdu, un visas svētības, ko tas ietver, kļūst viņu daļa. “Kungs runāja uz Mozu un sacīja: runā uz Āronu un viņa dēliem un saki: tā jums būs svētīt Izraēla bērnus un uz tiem sacīt: (351) Kungs lai tevi svētī un lai tevi pasargā, Kungs lai apgaismo Savu vaigu pār tevi un lai tev ir žēlīgs. Kungs lai paceļ Savu vaigu uz tevi un lai tev dod mieru. Tā tiem būs likt Manu Vārdu uz Izraēla bērniem; Un Es tos svētīšu.” 4.Mozus 6,22.- 27.
Ar Mozus starpniecību tika dots arī apsolījums: “ Kungs tevi cels Sev par svētu tautu, kā Viņš tev zvērējis, ja tu turēsi Kunga, sava Dieva, baušļus un staigāsi Viņa ceļos. Tad visi ļaudis virs zemes redzēs, ka tu esi nosaukts pēc Kunga Vārda... Un Kungs tevi darīs par galvu un ne par asti, un tu kāpsi arvienu savas dzīves kalnā un nekad nelaidīsies no tā lejup, ja vien tu klausīsi tā Kunga, sava Dieva baušļiem, ko es tev šodien pavēlu klausīt un izpildīt.” 5.Mozus 28,9.-13. Dziesminieks, runādams Svētā Gara iedvesmā, saka: “Nāciet, dziedāsim Kungam priecīgi, Gavilēsim savas pestīšanas Patvērumam... Jo Kungs ir lielais un stiprais Dievs Un lielais Ķēniņš pār visiem dieviem. Viņa rokā ir zemes dziļumi, Un kalnu augstumi Viņam pieder. Viņam pieder jūra, jo Viņš to radījis, Un Viņa rokas sausumu ir cēlušas. Nāciet, pielūgsim, zemosimies, locīsim ceļus tā Kunga, sava Radītāja, priekšā. Jo Viņš ir mūsu Dievs.”
“Atzīstiet, ka Kungs ir Dievs. Viņš mūs ir darījis un ne mēs paši, par savu tautu un par Savas ganības avīm.” Ps. 95, 1.7. 100,3.
Šie Izraēlam dotie apsolījumi pieder arī Dieva ļaudīm šodien. Tā ir vēsts, ko mums sniedz Sabats.
Еlena Vaita LIECĪBAS DRAUDZEI VI
