“Jo uz to jūs esat aicināti; jo ari Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdām. Tas grēku nedarīja, nedz ari atrada viltu Viņa mutē.” 1. Pēt. 2:21,22
Mums tiek radīta brīnišķa iespēja kļūt līdzīgiem Kristum - paklausīgiem visiem Dieva baušļiem un priekšrakstiem. Bet paši par sevi mēs esam pilnīgi bezspēcīgi tāda stāvokļa aizsniegšanai. Viss, kas cilvēkā ir labs, tiek saņemts no Kristus. Svētums, kas saskaņā ar Dieva Vārda paziņojumiem, jāiegūst mums, pirms mēs varam tikt glābti, ir dievišķās žēlastības darba rezultāts, kad mēs padevīgi pakļaujamies patiesības Gara disciplinējošajam un savaldošajam iespaidam.
Cilvēka paklausība var kļūt pilnīga tikai pateicoties Kristus taisnības vīrakam, kas katru patiesu paklausības darbu piepildīs ar dievišķu smaržu. Kristieša mērķis ir uzvaras panākšana neatlaidīgā cīņā pār ikkatru kļūdu. Viņam pastāvīgi jālūdz Pestītājs dziedināt viņa ievainoto dvēseli un tās prāta garu. Viņam nav tās gudrības un spēka, bez kā uzvara būtu panākama. Viss tas ir Kungam, un Viņš to dāvā tiem, kas pazemīgi un ar vainas apziņas nomāktu sirdi meklē Viņa palīdzību.
Pārvēršanās no nesvētuma svētumā ir process, kas turpināsies nepārtraukti. Dienu no dienas Dievs pūlas cilvēku darīt svētu, un cilvēkam jāsadarbojas ar Viņu, neatlaidīgi cenšoties izkopt pareizus ieradumus.
Dievs ne tikai piepildīs to cilvēku visaugstākās cerības, kas uzticas Viņam, bet darīs vēl daudz vairāk. Viņš vēlas, lai mēs atcerētos, ka, ja mēs esam pazemīgi un satriekti, mēs esam nostājušies tur, kur Viņš var un grib mums atklāties. Viņš ļoti priecājas, ja mēs Viņa svētības un žēlastības darbus pagātnē akcentējam kā pamatojumu vēl lielāku un augstāku Viņa svētību dāvināšanai. Viņš tiek pagodināts, ja mēs Viņu mīlam un savas mīlestības patiesīgumu apliecinām turot Viņa baušļus. Viņš ir pagodināts, ja mēs kā iesvētītu un svētu atšķiram septīto dienu. Kas tā rīkojas, tiem sabats ir zīme. Dievs saka: “Es esmu tas Kungs, kas tos svētījis.” (Ec. 20:12) Svētošanās nozīmē sarunāšanos un savienošanos ar Dievu, kas ir kļuvusi par ieradumu. Nav nekā lielāka un varenāka par Dieva mīlestību uz tiem, kas ir Viņa bērni.
