Visā mūsu dzīves darbā pastāvīgi centīsimies atsaukties Kristus lūgšanai, lai mēs būtu vienoti savstarpēji un ar Viņu. Vienmēr, pirms mēs kaut ko uzsākam, jautāsim paši sev: „Vai tas iepriecinās manu Glābēju? Vai tas saskan ar Dieva prātu?” Apziņa, ka Kristus dzīvi mēs ienesam ikdienas piedzīvojumos, piešķirs šiem ikdienišķajiem pienākumiem svētu cieņu. Viss, ko mēs darām, tiks darīts pareizi un labi, lai ar to tiktu pagodināts Kungs. Tā mēs parādīsim pasaulei, ko kristietība spēj panākt grēcīgām cilvēcīgām būtnēm, pastāvīgi palielinot viņu kalpošanas spējas šajā dzīvē un sagatavojot tos augstākajai dzīvei nākamajā pasaulē. – Manuskripts 1. 1903. g. 7. janv. „Uzsaukums. Es slavēju Kungu. Šorīt es gulēju līdz pulkstenis četriem. Man nevajadzēja, kā parasts, naktī daudzkārt atmosties. Tā man ir liela svētība, par ko jūtos pateicīga. Man jānes smaga nasta, redzot Dieva ļaužu garīgo stāvokli, kas atrodas tālu no tā, lai saskanētu ar dotajām priekštiesībām. Guļot nomodā, es lūdzu savu brīnišķo Pestītāju nākt man palīgā un pamodināt vēstnešus, kas apņēmīgi sniegtu vajadzīgu vēsti. „Tavs vārds ir patiesība” (Jāņa 17:17). Es ilgojos pēc fiziska spēka un izturības, lai no sirds pilnības mute varētu runāt Svētā Gara iedvesmā. Bieži nakts atklāsmēs esmu runājusi ar daudziem cilvēkiem un atkārtoti es šiem ļaudīm esmu sniegusi spēcīgus uzaicinājumus. „Ja nu jūs ar Kristus esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristus apslēpta Dievā. Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsiet līdz ar Viņu” (Kol. 3:1-4). Cik bagāts ir šis mums sniegtais apsolījums. Tad parādīsim, ka mēs šo apsolījumu vērtējam un strādājam kā tas tiek prasīts, nopietni un dedzīgi, un būsim pateicīgi par tādu garantiju. Ja mēs atklāsim, ka meklējam to, kas ir augšā, tad labumu no tā gūsim gan paši, gan visi tie, ar kuriem mēs savā kalpošanā ļaudīm sastopamies. – Manuskripts 173. 1905. g. 7. janv. – dienasgrāmata.
Elena Vaita
VIENA DIENA AR DIEVU
