“Kas Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs, un cilvēka kārtā būdams.
Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei.” Fil. 2:6-8
Kristum pašam nebija ne grēka traipa, ne vainas, tomēr, pieņemdams cilvēka dabu, Viņš tika pakļauts visnežēlīgākajiem ienaidnieka uzbru kumiem, visasākajām kārdināšanām un visskaudrākajām bēdām. Kārdināšanas Viņā izraisīja ciešanas, Viņš kļuva līdzīgs saviem brāļiem, lai parādītu, ka caur doto žēlastību cilvēce var pārvarēt ienaidnieka kārdināšanas Ieklausieties Viņa vārdos: “Raugi, te es esmu! Grāmatā stāv par Mani rakstīts: “Man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs, un Tavi likumi ir ierakstīti dziļi manā sirdī”.” (Ps. 40:8-9) Kas tas ir, kurš tā izsaka savas nākšanas mērķi uz šo zemi? Jesaja saka: “Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamie šiem. Viņa vārds ir: “Brīnišķais Padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžī gais Tēvs un Miera Lielkungs “.”(Jes. 9:5)
“Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma.” “Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū.”. (Jāņa 1:1,3,14) “Un patiesi liels ir dievbijības noslē pums: Viņš ir skatīts miesā, taisnots garā, parādījies eņģeļiem, sludināts tautām, ticēts pasaulē, uzņemts godībā.” “Tāpēc arī Dievs Viņu ļoti pa augstinājis un dāvinājis Viņam vārdu pāri visiem vārdiem, lai Jēzus vārdā locītos visi ceļi debesīs un zemes virsū, un pazemē, un visas mēles aplie cinātu, ka Jēzus Kristus ir Kungs - Dievam Tēvam par godu.” “Jo Viņš ir neredzamā Dieva attēls, visas radības Pirmdzimtais.”(1. Tim. 3:16; Fil. 2:9-11; Kol. 1:14-15)
Kristus nākšana miesā ir visu noslēpumu noslēpums.
