“Es Esmu vīna koks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt"Jāņa 15:5
Kristus savienība ar Viņam ticošajiem ļaudīm šajā līdzībā attēlota tā kā nekur citur.
Visi, kas ticībā pieņem Kristu, kļūst viens ar Viņu. Zari vīna kokam netiek piesieti, tie netiek tam piestiprināti kaut kādā mākslīgā veidā, bet tie savienojas ar to tā, ka kļūst par daļu no tā. Viņu tad baro vīna koka saknes. Tā tie, kas ticībā pieņem Kristu, kļūst principos un ticībā viens ar Viņu. Tie savienojas ar Viņu, un tie dzīvo Dieva Dēla dzīvi. Viņi dzīvību saņem no Tā, kas pats ir dzīvība.
Kristības ceremoniju var atkārtot atkal un atkal, bet tai pašai par sevi nav spēka izmainīt cilvēka sirdi. Sirdij jāsavienojas ar Kristus sirdi, gribai ar Viņa gribu, prātam jākļūst vienam ar Viņa prātu, un domām jānonāk Viņa gūstā. Atdzimušam cilvēkam ir dzīva savienība ar Kristu. Kā zars saņem uzturvielas no koka stumbra, un tāpēc var nest daudz augļu, tā patiess kristietis, savienojoties ar Kristu, atklāj savā dzīvē Gara augļus. Zaram kļūstot vienotam ar vīna koku, vētra to nevar aizraut no stumbra, sals nevar iznīcināt tā dzīvības spējas, nekas nevar to šķirt no stumbra. Tas ir dzīvs zars, un tas nes vīna koka augļus. Tā notiek ar ticīgo, tas atklāj Kristus raksturu labos vārdos un darbos.
Kristus ir sagādājis līdzekļus, kas visu mūsu dzīvi var pārvērst nepārtrauktā un tuvā sadraudzībā ar Viņu. Bet Kristus paliekošā tuvuma izjūta iegūstama vienīgi dzīvā ticībā.
Padomāsim par to pilnību, kādu mēs visi varam iegūt, jautāsim sev: “Vai mana griba ir pakļāvusies Kristus gribai? Vai manā dzīvē un raksturā ir redzama dzīvā vīna koka bagātā pilnība - Viņa žēlastība. Viņa līdzjūtība un Viņa mīlestība?”
