“Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara”. Jāņa 3:8
Svētais Gars cīnās ar ikkatru cilvēku. Tā ir Dieva balss, kas runā uz dvēseli.
Nekādi, pat vismācītāko vīru prātojumi nevar izskaidrot Svētā Gara darbu, kas tiek veikts pie cilvēka prāta un rakstura, tomēr šī darba iespaidu uz dzīvi un raksturu tie var ievērot.
Lai gan Svēto Garu mēs nevaram redzēt, tomēr mēs zinām, ka Viņa darba rezultātā grēkos un pārkāpumos mirušie cilvēki sāk atzīt savas vainas un atgriežas pie Dieva. Bezrūpīgie atzīst savus grēkus, un neticīgie sāk ticēt. Kāršu spēlmaņi, dzērāji un izvirtuļi kļūst prātīgi, atturīgi un šķīsti. Dumpīgie un stūrgalvīgie kļūst lēnprātīgi un Kristum līdzīgi.
Redzot raksturā šis izmaiņas, mēs varam būt droši, ka Dieva spēks, kas palīdz atgriezties, ir pārveidojis visu cilvēku. Mēs neredzam Svēto Garu, bet mēs redzam Viņa darbības pierādījumus to cilvēku pārveidotajos raksturos, kas pirms tam bija nocietināti un ietiepīgi grēcinieki. Kā vējš ar savu spēku noliec staltos kokus, tā Svētais Gars var iedarboties uz cilvēku sirdi un šim Dieva darbam robežas nevar nospraust nekāds ierobežotais cilvēka spēks.
Jūs nevarat redzēt šo darbībā esošo spēku, bet jūs varat redzēt tā rezultātus.
Kas Kristus vārdu ne tikai klausās, bet arī dara tos, tie savā raksturā atklāj Svētā Gara darbu. Svētā Gara iekšējā darba rezultāti parādās ārējā uzvedībā. Kristieša dzīvība kopā ar Kristu ir apslēpta Dievā, un Dievs atzīst šos Viņam piederošos ļaudis un saka: “Jūs esat Mani liecinieki.” Viņi liecina, ka dievišķais spēks ir ietekmējis viņu sirdis un pārveidojis viņu uzvedību. Viņu darbi liecina, ka Gars ir skāris un ietekmējis viņu iekšējo cilvēku; tie, kas satiekas ar viņiem, redz, ka viņi par savu Paraugu ir darījuši Jēzu Kristu.
Tie, kas savienojušies ar Dievu, ir kļuvuši par Svētā Gara spēka kanāliem. Dvēseles iekšējā dzīvība atklāsies ārējā uzvedībā.
