“No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem.” Ef. 4:29
Redzēdams tieksmi nepareizi izmantot valodas dāvanu, apustulis dod attiecīgu norādījumu: “No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas.” Vārds “nekrietns” šeit nozīmē jebkuru vārdu, kas kaitīgi iespaidotu svētos principus un ticību, jebkāda veida izteicienus, kas aizēnotu skatu uz Kristu un izdzēstu dvēselē līdzjūtības un mīlestības jūtas. Tas sevī ietver skaidrus norādījumus vai mājienus, kas, ja tiem tūlīt nepretojas, kļūst par cēloni lieliem grēkiem. Ikvienam uzlikts pienākums aizšķērsot ceļu nekrietnām sarunām.
Dievs vēlas, lai Viņa bērnos parādītos Kristus godība. Visās savās mācībās Kristus sniedza šķīstus, neviltotus principus. Viņš negrēkoja, un Viņa mutē netika atrasta viltība. No Viņa lūpām pastāvīgi plūda svētas, cēlinošas patiesības. Viņš runāja, kā neviens nav runājis, tādā iejūtībā, kas aizsniedza sirdis. Patiesība nepagura uz Viņa lūpām. Bezbailīgi Viņš atmaskoja priesteru un valdītāju, farizeju un saduķeju liekulību.
Lielā atbildības izjūta, ar kādu mums jālieto valodas dāvana, skaidri atklāta Dieva Vārdā. Kristus saka: “Jo pēc saviem vārdiem tu tiksi taisnots, un pēc saviem vārdiem tu tiksi pazudināts.” (Mat. 12:37) Un Psalmos rakstīts: “Kungs, kas mājos Tavā mājoklī un dzīvos Tavā svētajā kalnā?” “Kas staigā nenoziedzībā un dara taisnību, un patiesību glabā savā sirdī, kas citu neaprunā ar savu mēli, savam tuvākam ļaunu nedara un nelaupa viņam viņa godu,” (Ps. 15:1-3) (27)
Mācieties vienmēr būt lūgšanā saistīti ar Dievu un radiniet mēli teikt pareizus vārdus, kas citus aplaimotu un nedarītu tos mazdūšīgus. Runājiet par Dieva laipnību, žēlastību un mīlestību. Atsakieties no visiem vārdiem, kas paustu neticību, un no visa lētā un vulgārā. Lai vārdi ir tādi, kurus nevar nosodīt, un Dieva miers noteikti ienāks dvēselē.
Elena Vaita
DEBESU VIETĀS
