Templis Dievam

Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo?” 1. Kor. 3:16

No mūžīgiem laikiem Dievs ir vēlējies, lai ikkatra radīta būtne, sākot ar spožo serafu līdz cilvēkam, būtu templis, kurā mājotu Radītājs. Grēka dēļ cilvēks pārtrauca būt templis Dievam.

Dievs vēlējās, lai Jeruzalemes templis pastāvīgi liecinātu par augstajām iespējām, kas pavērtas ikvienai dvēselei. Tomēr jūdi neizprata šīs celtnes svarīgo nozīmi, ar kuru tik ļoti viņi lepojās. Jeruzalemes tempļa pagalmus pildīja nesvētas tirdzniecības troksnis. Notiekošais pārāk trāpīgi attēloja sirds templi, kuru apgāna jutekliskas tieksmes un nesvētas domas. Šķīstot templi no pasaulīgajiem pārdevējiem un pircējiem, Jēzus atklāja savu misiju - šķīstīt sirdi no grēka traipiem, no pasaulīgām tieksmēm, savtīgām kārībām un ļauniem ieradumiem, kas samaitā dvēseli. Vienīgi Kristus var šķīstīt dvēseles templi. Viņa klātbūtne šķīsta un svēto dvēseli līdz tā kļūst par svētu templi Kungam, “par Dieva mājokli Garā.” (Ef. 2:22)

Ar šo skaisto un iespaidīgo ainu Svētie Raksti rāda, cik augstu Dievs vērtē mūsu fizisko organismu un cik liela atbildība gulstas uz mums, lai to saglabātu vislabākajā stāvoklī. Mūsu miesa ir Kristus atpirkts īpašums, un mēs nedrīkstam rīkoties ar to pēc savas patikas. Tomēr cilvēks ir tā darījis. Viņš ir izturējies pret savu miesu, it kā tajā valdošo likumu pārkāpšanai nesekos nekāds sods. Samaitātas ēstkāres rezultātā tās spēki samazinājušies un orgāni ir novājināti, saslimuši un sakropļoti.

Patiesi atgriezti vīri un sievas apzinīgi izturēsies pret dzīvības liku­ miem, kuriem Dievs pakļāvis viņu būtni, tādā veidā cenšoties izbēgt no fiziskā, garīgā un morālā vājuma. Paklausība šiem likumiem jāuzskata par katra personīgu pienākumu. Mums pašiem jācieš no slimībām, kas seko šo likumu pārkāpšanai. Par saviem ieradumiem un dzīves veidu mums jāatbild Dievam. Tāpēc izšķirošs mums nav tas, ko teiks pasaule, bet gan, kā es, būdams kristietis, izturos pret mājokli, ko man devis Dievs.

Saistītie raksti