“Kā lai es darītu tik lielu ļaunumu un grēkotu pret Dievu?” 1. Moz. 39:9
Vienmēr būs atrodami šie viegli pierunājamie un piemēroties gatavie raksturi, kuriem grūti pateikt noliedzoši “nē”, kas padodas stiprākai un apņēmīgākai gribai, lai tā tos ved prom no Dieva. Viņiem nav nekāda spēka, uz ko tie varētu paļauties, nav stingru principu, kas tos pasargātu no ļaunu priekšlikumu pieņemšanas un sliktu ieradumu veidošanās.
Ar katru dienu palielinās morālās briesmas, kurām padoti visi, kā veci, tā jauni. Sātans meistarīgi pūlas ieraut netīrā dzīvē precētus vīrus un sievas, bērnus un jauniešus. Un daudzas sirdis pieņem viņa kārdināšanas, jo svētā patiesība, kurai tie sakās ticam, nav tās pacēlusi, šķīstījusi, izdaiļojusi un cēlinājusi. Nav maz to, kuru domas ir bijušas zemas un nekrietnas, kuru uzvešanās un valoda bijusi piedauzīga. Atnākot sātana kārdināšanām, tiem aptrūkst morālā spēka pretoties, un viņi krīt tām par vieglu laupījumu.
Mums nepieciešams dzirdēt trauksmes signālus, ja mēs pastāvīgi nestaigājam Dieva bijībā. Mums katrā ziņā jāizbīstas, ja notiek kaut kāda novēršanās no dzīvā Dieva, jo vienīgi Viņš ir mūsu stiprums un mūsu cietoksnis, kurā mēs varam bēgt un patverties, kad ienaidnieks mums uzbrūk ar savām kārdināšanām.
Ikkatrai ticīgai dvēselei ir daudz jādomā, kā svētā Dieva skata priekšā saglabāt savus traukus godam. Mums nav nekādas drošības ne guļoties, ne ceļoties, ne izejot, ne ienākot. Sātans un ļaunie eņģeļi sazvērējušies kopā ar samaitātiem ļaudīm, un visa tumsas spēku enerģija tiek sakopota, lai nomaldinātu un iznīcinātu ikkatru dvēseli, kurā nav nostiprinājušies mūžīgās patiesības nemainīgie principi.
Dvēselē jāieaudzina taisnības principi, ticībā jāsatver Kristus spēks, savādāk tā nekur nevar būt droša. Izlaidīgs dzīves veids kļūst tikpat vispārīgs kā pirms ūdensplūdiem. Mani satrauc šī laika vīru un sievu morālais vājums, kas sevi uzskata par baušļu turētājiem. Ikvienam ir jāatmostas un augstu jāizceļ šķīstuma karogs.
