“Nāciet, pielūgsim un zemosimies, locīsim ceļus tā Kunga, sava Radītāja, priekšā!” Ps. 95:6
Kristus pārliecināja savus mācekļus par īpaša lūgšanas laika ne pieciešamību. Lūgšanas gāja pa priekšu un svētīja ikkatru Viņa kalpo šanas darba soli. Nakts lūgšanu brīži, kurus Viņš pavadīja kalnā vai tuksnesī, bija vajadzīgi lai sagatavotos nākošajā dienā paredza majiem pārbaudījumiem. Kristus saprata, ka Viņa dvēselei un miesai nepieciešams atspirdzinājums un stiprinājums, lai varētu stāties pretī sātana kārdināšanām; un kas centīsies dzīvot Viņa dzīvi, tie izjutīs tādu pašu vajadzību.
Kristus svinīgi apņēmās kļūt par mūsu Vietnieku un Galvotāju, un Viņš neizturēsies nevīžīgi ne pret vienu. No Viņa paklausības Debesīm radies neizsmeļams pilnīgas paklausības fonds. Viņa nopelnus, Viņa pašaizliedzību un pašuzupurēšanos Debesīs vērtē kā vīraku, ko pienes kopā ar Viņa ļaužu lūgšanām. Kad pie Dieva troņa paceļas grēcinieku sirsnīgās un pazemīgās lūgšanas, Kristus pievieno tām savas pilnīgās paklausības dzīves nopelnu. Ar šādu vīraku mūsu lūgšanas tiek padarītas smaržīgas.
Lai visi atceras, ka Dieva valstības noslēpumi ar prātu nav izdibināmi. Godīga ticība un godīgas lūgšanas - cik tās ir stipras! Farizeja lūgšanai nebija nekādas vērtības, bet muitnieka lūgšanu dzirdēja Debesu pagalmos, jo tajā atklājās atkarības izjūta, kas tiecās satvert Visvareno. Paša “es” muitniekam nebija nekas cits kā kauns. Tā tam jābūt ar visiem, kas meklē Dievu. Ticība un lūgšanas ir divas rokas, ar kurām lūdzējs, kas apzinās savu vajadzību, apkampj bezgalīgo Mīlestību.
Ejot pa ceļu, mēs runājam ar Jēzu, un Viņš saka: “Es esmu pie tavas labās rokas.” Mēs ik dienas varam staigāt kopā ar Kristu. Kad mēs klusi izsakām savas vēlēšanās, tās var nedzirdēt neviena cilvēka auss, tomēr šie vārdi nevar nedz izgaist klusumā, nedz pazust, kaut arī darba steiga turpinās. Nekas nevar noslāpēt dvēseles ilgas. Tās paceļas pāri ielas troksnim un mašīnu rūkoņai, līdz aizsniedz Debesu pagalmus. Dievs ir Tas, ar kuru mēs runājam, un lūgšana tiek sadzirdēta. Tāpēc lūdziet - “Lūdziet, un jums taps dots.”
