“Kas mājo Visaugstākā slēptā vietā, tas paliks Visvarenā ēnā.” Ps. 91:1; angļu tulk.
Ceļš pie Dieva troņa vienmēr ir atvērts. Jūs nevarat atrasties vienmēr lūgšanā uz ceļiem, bet jūsu klusās lūgšanas pēc spēka un vadības vienmēr var pacelties augšup pie Dieva. Kārdināšanās, kādas jums būs, jūs varat bēgt uz Visaugstākā slēpto vietu. Viņa mūžīgās rokas uzturēs jūs. Mēs nākam pie Dieva, saņēmuši īpašu ieaicinājumu, un Viņš gaida, lai mūs apsveiktu savā pieņemamajā istabā. Mums var tikt piešķirta iespēja vistuvākajai un draudzīgākajai sarunai ar Dievu.
Lūdziet ar pazemīgām sirdīm. Bieži meklējiet Kungu lūgšanās. Tikai slēptajās lūgšanas vietās acs redz Jēzu un auss ir atvērta Jēzum. No slēptajām lūgšanu vietām mēs izejam, lai paliktu Visvarenā ēnā. Nāk kārdināšanas, bet jūs spiežaties vēl tuvāk Jēzum un liekat savu roku Viņa rokā. Tad jūs, dusot Viņa mīlestībā un līksmojoties Viņa žēlastībā, gūsiet brīnišķu piedzīvojumu. Izgaist rūpes, raizes un grūtības, un jūs līksmojaties Jēzū Kristū. Dvēsele ātri saklausīs Tēva balsi, un jums izveidosies tuva sadraudzība ar Dievu. Zudīs katra vēlēšanās kritizēt citus, un no dvēseles tiks padzīta katra tiesāšanas kāre.
Jēzū Kristū raksturs iegūst patīkamu smaržu. Raksturs kļūst arvien cēlāks, izsmalcinātāks un šķīstāks, jo, uzlūkojot Viņu, jūs sākat izstarot Kristus līdzību. Dieva dēli un meitas, mums ir jālīdzinās Viņam, un šajās tuvajās attiecībās ar Dievu mēs iegūstam spēkus, lai darītu Dieva darbus.
Ak, kādu prieku mēs gūstam, darot Dieva darbu! Kādu mieru, apmierinājumu un dusu! Karaliskās ģimenes locekļi, Debesu Ķēniņa bērni! “Vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi.” (1. Jāņa 3:2) Ar tādu cerību, dzīvojot tādās attiecībās un ņemot vērā visas lielās un dārgās iespējas, vai mūsu ticībai nevajadzētu satvert daudz lielākas lietas, kā mēs to darām? Vai mums nevajadzētu gūt iedvesmu tādai cerībai un drosmei, kas mūs neatstātu un nezustu nekādās grūtībās?
