“Tu viņus pasargi sava vaiga svētumā ļaunu cilvēku priekšā, paglāb viņus savā namā no nesaticīgām mēlēm.” Ps. 31:21
Kad vīri un sievas aizņemti ar steidzamiem darbiem un kad tos nomāc neskaitāmas rūpes, viņiem nav iespējams dzīvot lūgšanas dzīvi uz ceļiem. Bet pat tirgus laukumā atrodas kāds Novērotājs, kas nepārtraukti vēro visu notiekošo, un ikkatra nelikumīgi iegūtā naudas monēta Debesu grāmatās tiek ierakstīta kā krāpšana. Ja arī cilvēki tirgus laukumā nevar dzīvot uz ceļiem, tomēr viņu sirds klusās lūgšanas, kas raidītas uz Debesīm, caur šo Novērotāju atrod pieeju pie Tēva. Ceļš uz Debesu troni stāv atvērts, un visi, kas bīstas Dievu un vēlas staigāt saskaņā ar Viņa padomu, meklēs spēku no Dieva kā ļaužu drūzmā, tā lūgšanas namā.
Katram, kas mīl Dievu un bīstas Viņu, dota iespēja ikkatrā kārdināšanā, kas uzmāksies dzīves darbu virpulī, rast sev patvērumu Visaugstākā tuvumā, lai būtu tur drošībā. Tad viņš pagodinās Dievu, jo saņems spēku papilnam no Tā, kas stāv aiz katra apsolījuma. Viņš sarunāsies ar Dievu, kur neviena cita acs to neredzēs un neviena cita auss to nedzirdēs.
Kungs no mums prasa tikai labprātīgu vēlēšanos staigāt Viņa ceļos. Ja ir kāda šķīsta sirds, tad tā redzēs Dievu un izjutīs Viņa uzturošo spēku pat vissatrauktākā pūļa vidū, ja viņa atrašanos tur prasīs pienākums. Tādās vietās ikkatrs godīgs un patiess Kristus pieņēmējs ienesīs dzīvības gaismu.
Mums nav vajadzīga reliģija, kas pastāv tikai labvēlīgos apstākļos. No apstākļiem atkarīga reliģija pazudīs tad, kad tā visvairāk būs vajadzīga, kad apstākļi būs vissmagākie. Bībeles reliģija prasa Evaņģēlija lāpu turēt spoži degošu arī nelabvēlīgos apstākļos - tirgus laukumos, darbnīcās, vietās, kur Dievam parasti netiek pienestas lūgšanas. Visšķīstākos kristīgos pamatprincipus var saglabāt visos apstākļos. Mīlot Dievu un ticot Viņam kā mūsu personīgajam Pestītājam, mēs varam sev prasīt Viņa žēlastību un Viņa vadību visur, kur vien mēs nonākam.
