“Tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie,. sirdis!” Jēk. 4:8
Dieva eņģeļi ies pretī ikvienam, kas savās domās un pašuzupurīgā kalpošanā tuvosies Dievam. Tā ir liela nelaime, ja cilvēks ir divkosīgs. “Vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos.” (Jēk. 1:7) Izlietosim prātu, ko Dievs mums devis noteiktam mērķim. Godkāre, mantkārība, mānija sekot modei, ieradumiem un pasaulīgajam dzīves veidam, lai to neuzskatītu par īpatnēju cilvēku, drīz vien izdzēsīs visu atšķirību, kāda pastāv starp kristieša dzīves veidu un pasaules ieradumiem.
Nedrīkst turēt savā sirdī patiku uz izpriecām un nodoties tām. Ja cilvēks, kas veidots kalpošanai Dievam, redz, ka tā laiku aizņem plāni, kurus Kungs uzskata par nevērtīgiem, lai viņš tajos piedalītos, tad tas var sev jautāt: uz kādu galamērķi es tiecos? Kam īsti man patīk kalpot? Kurp novedīs šī dedzīgā tiekšanās pēc ievērības?
Kā Kunga īpašiem namturiem, mums dvēseles templis jāuztur brīvs un tīrs no visiem pasaules gružiem un netīrumiem. Lai saskaņotos ar Dieva prātu, mums jāizmanto visa sava apdāvinātība, visas savas domas, visi savi spēki. Mums jāizrotājas ar Gara žēlastības dāvanām, jādzenas pēc visa, kas taisns, šķīsts un cēls, parādot un iemiesojot Debesu ģimenes skaistumu un pilnību, iegūstot izglītību, kas mūs darīs derīgus savienoties ar Debesu pagalmu karalisko ģimeni. Mums dota priekštiesība sagatavoties Svētā Gara iedvesmas vadībā. Visām izcilajām īpašībām jāstiprina mūsu morālie spēki, lai tiem nebūtu nekāda netīruma vai traipa. Mēs savus pavedienus ieaužam cilvēces audumā; tajā nedrīkst ieaust nevienu sevi pagodinošu pavedienu. Visas Debesis piedāvā savu palīdzību, lai mēs varētu pārvarēt jebkuru šķērsli. Mums jāveido garīgi un pilnīgi raksturi, kuri atspoguļotu Debesu ideālus. Dievs mums pavēl nepārtraukti strādāt, lai mēs arvien vairāk pieaugtu un tuvinātos dievišķajai līdzībai.
