“Es Tev pateicos, ka esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.” Ps. 139:14
Dziesminieks saka: “Es esmu tik brīnišķi radīts”. Dievs cilvēkam ir devis prāta spējas un miesas spēkus, uzlikdams visiem par pienākumu tos saglabāt vislabākajā stāvoklī. Ja kāds, lutinot ēstkāri, novājina savus miesas spēkus, tas vienlaicīgi samazina arī sava iespaida spēku un pats sevi padara par nepilnvērtīgu cilvēku. Tikai Golgatas krustā pienestā upura vērtībā mēs nojaušam, cik dārga ir cilvēka dvēsele. Pateicoties Jēzus Kristus glābjošajai varai, mēs esam nolikti labvēlīgā stāvoklī, lai atbrīvotos no grēka, kurā mūs noveda Ādama krišana.
Mums vispilnīgākajā veidā jāizmanto visas spējas un talanti, kurus Dievs mums aizdevis. Visiem, kas ar grēcīgu ēšanu, grēcīgu ģērbšanos un veselības likumu pārkāpšanu citos veidos novājina savus fiziskos, garīgos un morālos spēkus, būs jāatbild Dievam. Jāatbild par visu labo, ko viņi būtu varējuši padarīt, ja būtu ievērojuši veselības likumus un pret namu, kurā viņi dzīvo, nebūtu izturējušies tik bezrūpīgi un nevērīgi. Dievs saka: “Jūs nepiederat sev pašiem.” Jūs esat Dieva īpašums. Jūsu atpirkšana maksāja Dieva Dēla dzīvību. Visiem jāizprot šī pienestā upura ārkārtējā vērtība. Debesu Majestāte, godības Ķēniņš vēlas, lai ļaudis strādātu Viņam no visas sirds.
Dziļi un zīmīgi ir apustuļa Pāvila vārdi: “Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlastības vārdā, nodot sevi pašus par dzīvu, svētu, Dievam patīkamu upuri, tas lakir jūsu garīgais dievkalpojums. Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba; to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.” (Rom. 12:1-2) Neviens nevar pagodināt Dievu, ja tas rīkojas tā, ka tiek aptraipīta viņa miesa vai dvēsele. Ikviena cilvēka saprātīga kalpošana Dievam ir pasargāt sevi no miesas un dvēseles aptraipīšanas. Mēs esam Dieva darbs, Dieva celtne.
Dievs vēlas, lai mēs Viņu pagodinātu ar visu, kas mēs esam.
