“Un izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu, un, ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību.” Ef. 3:19
Debesu dzīvokļiem derīgi kļūs vienīgi tie, kas Dievam paklausīs pilnīgi un bez ierunām. Dievs zina, ka mēs nespēsim novērtēt Viņa visizcilākās dāvanas, ja mēs paklausībā pilnīgi nepadosimies Viņam un vienmēr nedomāsim par Viņa godu.
Lai kāds būtu jūsu temperaments, lai kādas būtu jūsu iedzimtās vai izkoptās tieksmes, jums tomēr jāveido raksturs pēc dievišķās priekšzīmes. Mēs ne ar ko nevaram attaisnot paši savas dabas paturēšanu, palikšanu pie savas īpašās dabas, jo Kristus nomira, lai mēs varētu iegūt Viņa līdzību, Viņa īpašo dabu. Mēs nevaram paturēt savu personīgo “es” un tikt piepildīti ar Dieva pilnību. Mums jāiztukšojas no sevis. Ja mēs beidzot aizsniegsim Debesis, tad tas notiks, tikai atsakoties no sevis un pieņemot Kristus Jēzus garu, prātu un gribu.
Vai labprāt maksājam šo cenu par mūžīgo dzīvību? Jeb gribam apsēsties un aprēķināt maksu? Vai Debesis vispār ir tā vērtas, lai mēs mirtu sev un veidotu savu gribu, pilnīgi saskaņojot to ar Dieva gribu? Kamēr tas nebūs noticis, mēs savā dzīvē nepieredzēsim Dieva žēlastības pārveidojošo darbu.
Līdzko mēs Kungam Jēzum Kristum un Viņa darbam atvēlēsim savu iztukšoto dabu, Viņš šo tukšumu piepildīs ar savu Svēto Garu. Tad mēs varam uzticēties, ka Viņš mums dos no sava pilnuma. Viņš nevēlas, lai mēs aizejam bojā. Dievs vairāk par mums vēlas, lai viss, kas mums ir, tiktu nodots Viņa darbam.
Mūžība ir bezgalīga. Mūsu dzīve šeit labākajā gadījumā ir tikai īss periods, tad kāpēc mēs te dzīvojam un kam mēs te pūlamies? Ko tas viss mums dos?
Jēzus Kristus reliģija mums vajadzīga katru dienu. Dievs vēro visu, ko mēs darām. Mēs esam skatu spēle pasaulei, eņģeļiem un cilvēkiem. Kristus draudzei ir jāparāda Viņa raksturs. (,.)Kaut arī Viņam piemita visas spēcīgās cilvēciskās kaislības, Viņš nekad nepadevās kārdināšanai un nedarīja neko, kas nebūtu šķīsts un cēlinošs.
