“Tāpēc mēs arī pastāvīgi pateicamies Dievam, ka jūs, uzklausījuši mūsu sludinātos Dieva Vārdus, tos esat uzņēmuši nevis kā cilvēku, bet kā Dieva Vārdus, kas tie patiesībā ir; jo pats Dievs darbojas ar savu spēku jūsos, kas ticat.” 1. Tes. 2:13
Bībele ir Dieva balss, kas uz mums runā tikpat skaidri, it kā mēs Viņu varētu dzirdēt savām ausīm. Dzīvā Dieva Vārdi nav tikai uzrakstīti, bet arī runāti. Vai pieņemam Bībeli kā Dieva dzīvo Vārdu? Ja mēs izprastu šī Vārda svarīgo nozīmi, ar kādu godbijību mēs to atvērtu un cik dedzīgi pētītu tā priekšrakstus. Rakstu lasīšanu un pārdomāšanu tad uzskatītu kā pieņemšanu pie Visaugstākā.
Dieva Vārds ir vēsts, kurai mums jāpaklausa, sējums, kas rūpīgi un čakli jāizpēta un ar labprātīgu garu jāpieņem patiesības, kas rakstītas to cilvēku pamācīšanai, kuriem būs jāredz pasaules gals. To nedrīkst atstāt novārtā kādas citas grāmatas dēļ. Atverot Bībeli, salīdzināsim savu dzīvi ar tās prasībām, mērojot mūsu raksturu ar vareno morālās taisnības standartu.
Viņa Vārdā atrodama Kristus dzīvība, kas savukārt deva dzīvību pasaulei. Tieši ar savu Vārdu Jēzus dziedināja slimības, izdzina dēmonus; ar savu Vārdu Viņš klusināja jūru un uzmodināja mirušos; un ļaudis liecināja, ka Viņa Vārdos bija spēks. Viņš runāja Dieva Vārdus, kā Viņš tos bija runājis visiem Vecās Derības praviešiem un skolotājiem. Visa Bībele stāsta par Kristu. Tā ir mūsu spēka avots.
Kā mūsu fizisko dzīvību uztur barība, tā mūsu garīgo dzīvību uztur Dieva Vārds. Kā uzturvielu uzņemšanai mums jāēd pašiem, tā pašiem mums jāuzņem Vārds. Mums tas nav jāuzņem tikai ar citu prātu starpniecību.
Tiešām Dieva Vārds ir dzīvības maize. Tas dod dvēselei nemirstīgus spēkus, pilnveido piedzīvojumus un sniedz mūžīgi paliekošu spēku.
