“Un šī paļāvība mums ir uz Viņu, ka Viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc Viņa prāta. Ja zinām, ka Viņš mūs klausa, ko vien lūdzam, tad zinām, ka saņemam to, ko esam no Viņa lūguši.” 1.Jāņa 5:14-15
Kad jūs lūdzat pēc laicīgām svētībām, atcerieties, ka Kungs spējīgs redzēt, ka jums tas nenāks par labu un Viņu tas nepagodinās, ja Viņš dos tieši to, ko jūs vēlaties. Viņš tomēr atbildēs jūsu lūgšanai, dodot jums to, kas jums ir vislabākais.
Kad Pāvils lūdza, lai no viņa miesām tiktu atņemts dzelonis, Kungs atbildēja uz viņa lūgšanu nevis ar dzeloņa atņemšanu, bet, dodot viņam žēlastību panest šo pārbaudījumu. Viņš sacīja: “Tev pietiek ar Manu žēlastību.” Pāvils priecājās par šo atbildi uz savu lūgšanu un sacīja: “Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani.” (2. Kor. 12:9) Kad slimnieki lūdz veselību, Kungs ne vienmēr atbild uz lūgšanām tā, kā viņi tieši vēlētos. Bet pat tad, ja viņi tūlīt netiek dziedināti, Kungs dos viņiem to, kas ir daudz vērtīgāks - žēlastību panest savu slimību.
Iepazīstiniet Radītāju ar saviem lūgumiem. Vēl neviens, kas nāk pie Viņa ar sagrauztu sirdi, nav atgrūsts. Zudumā nav gājusi neviena sirsnīga lūgšana. Debesu koru slavas dziesmu vidū Dievs dzird visnespēcīgākā cilvēka saucienus. Mēs savos kambaros izklāstam savas sirds ilgas, mēs lūdzam, ejot pa ceļu, un mūsu vārdi aizsniedz Debesu Ķēniņa troni. To varbūt nedzirdēs neviena cilvēka auss, tomēr tās nevar pazust klusumā, ne arī palikt nesadzirdētas rosīgā darba troksnī. Nekas nevar noslāpēt dvēseles ilgas. Tās paceļas pāri ielas apdullinošajam troksnim, pāri ļaužu pūļa kņadai un nonāk Debesu pagalmos. Dievs ir Tas, kuru mēs uzrunājam, un Viņš dzird mūsu lūgšanas. Jūs, kas jūtaties visnecienīgākie, nebaidieties izteikt savu lietu Dievam.
Lūgšanai piemīt varens spēks. Mūsu lielais pretinieks pastāvīgi cenšas nepielaist, lai rūpju nomāktā dvēsele nonāktu Dieva tuvumā. No visvienkāršākā svētā lūgšanām sātans baidās vairāk kā no valdnieku un ķēniņu pavēlēm.
