“ Visas šinīs lietās mēs pārpārim paliekam uzvarētāji tā spēkā, kas mūs mīlējis.” Rom. 8:37
Spēkā, kuru mums dod Jēzus, mēs varam būt vairāk kā uzvarētāji. Tomēr šo spēku mēs paši ražot nespējam. Saņemt to varam vienīgi caur Dieva Garu.
Mums dziļi jāizprot Kristus daba un tās mīlestības noslēpums, “kas ir daudz pārāka par katru atziņu”. (Ef. 3:19) Mums jādzīvo siltajos un sirsnīgajos Taisnības Saules staros. Nekas cits kā vienīgi Kristus mīlošā līdzjūtība, Viņa dievišķā žēlastība un Viņa visvarenais spēks var mūs darīt stiprus uzmācīgā ienaidnieka atvairīšanā un savas sirds pretestības apspiešanā. Kas ir mūsu spēks? Tas ir prieks Kungā. Ļausim Kristus mīlestībai piepildīt mūsu sirdi, un tad mēs būsim sagatavoti tā spēka uzņemšanai, kas Viņam ir priekš mums.
Katru dienu pateiksimies Dievam par mums piešķirtajām svētībām. Ja cilvēks pazemosies Dieva priekšā, atzīstot savu pilnīgo nespēku paveikt darbu, kas jāpaveic, lai tiktu šķīstīta viņa dvēsele, un ja viņš atteiktos pats no savas taisnības, tad Kristus iemājos viņa sirdī. Tad Viņš pieliks savu roku šī cilvēka Jaunradīšanas darbā un turpinās darbu, līdz cilvēks būs pilnīgs Viņā.
Raugoties uz Kristu ar vēlēšanos kļūt līdzīgam Viņam, patiesības meklētājs ierauga Dieva bauslības priekšrakstu pilnību, un to vairs neapmierina nekas cits kā tikai pilnība. Viņš tomēr zina, ka glābjošais spēks, kas viņam dos spēku šajā cīņā, atrodas pie Glābēja. Pestītājs viņam piešķirs spēku un palīdzību, ja viņš nāks un lūgs žēlastību un veiksmi.
Kristus nekad neatstās nepadarītu darbu, kas ielikts Viņa rokās. Apņēmīgam māceklim Viņš liks izprast tā stūrgalvību, grēkiem aptraipīto stāvokli un trūkumus, kas piemīt sirdij, pie kuras Viņš strādā. Patiess grēkus nožēlojošs cilvēks izpratīs savas iedomības nevērtīgumu. Raugoties uz Jēzu un salīdzinot savu kroplo raksturu ar Pestītāja pilnīgo raksturu, viņš varēs tikai sacīt:
“Manā rokā nav nekā.
Tikai krusts Tavs - mana cerība.”
