“Lūdziet Dievu bez mitēšanās.” 1. Tes. 5:17
Lūdziet bieži savu Debesu Tēvu. Jo biežāk jūs lūgsiet, jo tuvāk jūsu dvēsele tiks vadīta Dieva svētajai klātbūtnei. Svētais Gars aizlūgs par godīgiem Dieva pielūdzējiem ar neizsakāmām nopūtām, un Dieva mīlestība sirdi darīs iejūtīgāku un padevīgāku. Spožie Taisnības Saules stari izklīdinās mākoņus un ēnas, kurās sātans cenšas ietīt dvēseli, un Debesu gaisma ielīs prāta un sirds kambaros.
Bet nezaudējiet drosmi, ja šķiet, ka jūsu lūgšanas tūlīt netiek atbildētas. Kungs redz, ka lūgšanas bieži ir sajauktas ar zemes lietām. Cilvēki lūdz pēc tā, kas apmierinātu viņu savtīgās vēlmes, un Kungs nepaklausa viņu lūgšanas tādā veidā, kā viņi to gaida. Viņš tos ieved pārbaudījumos un grūtībās. Viņš vada tos cauri pazemojumiem, līdz tie skaidri ierauga savu patieso vajadzību. Viņš nedod cilvēkam lietas, kas apmierinātu viņu samaitātās iekāres un nāktu par jaunu, liekot tam apkaunot Dievu. Viņš nedod to, kas apmierinātu tā godkāri un palīdzētu vēl vairāk izcelt sevi. Nākot pie Dieva, mums jābūt padevīgiem un savās sirdīs satriektiem, visu pakļaujot Viņa svētajam prātam.
Ģetzemanes dārzā Kristus lūdza savu Tēvu sacīdams: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis kauss iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.” (Mat. 26:39) Šis pakļaušanās gars, kuru atklāja Kristus, pienesot lūgšanu Dievam, ir tāds gars, kas Viņam pieņemams. Lai dvēsele izjūt savu vajadzību, savu bezspēcību, savu nevērtīgumu, lai visi tās spēki apvienojas nopietnās ilgās pēc palīdzības, un tad nāks palīdzība. Lai ticība pārvar tumsu. Staigājiet kopā ar Dievu kā tumsā, tā gaismā, atkārtodami vārdus: “Uzticams ir Tas, kas apsolījis.” (Ebr. 10:23) Mūsu ticības pārbaudījumi mācīs mūs uzticēties Dievam.
