“Kā mēs izbēgsim, tik dārgu pestīšanu nicinādami f To papriekš ir sludinājis pats Kungs un mums apstiprinājuši tie, kas to dzirdējuši". Ebr. 2:3
Nav iespējams cilvēkam sniegt lielāku dāvanu par to, kas ietverta Kristū Atteikšanās no bezgala dārgās pestīšanas nozīmē jūsu dvē seles mūžīgo bojā eju. Briesmas, kas draud no vienaldzības pret Dievu un Viņa dāvanas noniecināšanas, mērojamas ar pestīšanas darba lie lumu. Dievs ir darījis visu, ko spēja Viņa varenais spēks. Cilvēka pestī šanas plāna izstrādāšanai un īstenošanai tika izsmelti visi bezgalīgās mīlestības resursi. Dumpīgās cilvēces glābšanā atklātajā labvēlībā, žēlastībā, līdzjūtībā un mīlestībā Dievs pilnībā ir parādījis Savu raksturu. Ko vēl varēja darīt pestīšanas plāna bagātināšanai, kas jau nebūtu darīts? Ja grēcinieks paliek vienaldzīgs pret tādu Dieva labvēlības atklāsmi, ja viņš nicina tik lielu pestīšanu, ko vēl varētu darīt, lai aizskārtu viņa cieto sirdi?
Kāda vērtība, kāda varenība tiek piešķirta pestīšanas tēmai ar to, ka Viņš uzņēmās glābt cilvēku, būdama Tēva godības spožums, patiess Viņa personas Līdzinieks! Kā gan lai Debesis raugās uz tiem, kas noniecina tik lielu pestīšanu, kas īstenota cilvēka labā par tādu bezgalīgu cenu? Atteikties satvert šīs bagātās Dieva svētības nozīmē padarīt par nulli Viņu, kas ir līdzīgs Tēvam, vienīgo Būtni, kura varēja glābt kritušo cilvēku. Ak vai! Ar Kristus noniecināšanu mēs atmetam mūsu vienīgo izdevību dzīvot mūžīgi?
Kādu mīlestību, kādu apbrīnojamu mīlestību ir parādījis Dieva Dēls! Mūsu nopelnītajai nāvei bija ļauts nākt pār viņu, lai nemirstību varētu piešķirt mums, kas nekad nespētu nopelnīt tādu atalgojumu. Vai pestīšana nav varena savā vienkāršībā un apbrīnojama savā apjomā? Domājot par šo bagāto Dieva aizgādības darbu, kura dēļ visi Ādama bērni var tikt glābti, mums jāizsaucas kopā ar Jāni: “Redziet kādu mīlestību Tēvs mums ir parādījis, ka tiekam saukti Dieva bērni.” (1. Jāņa 3:1) Pestīšanas plāns paredzēts jebkuram ārkārtējam gadījumam un visām cilvēka dvēseles vajadzībām.
