“Tad nu, atmetuši visu ļaunprātību un visu viltu, liekulību un skaudību, kā ari visas mēlnesības, kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti.” 1. Pēt. 2:1,2
Šo pamācību mums vajadzētu rūpīgi pārdomāt. Mums dota priekštiesība augt un sasniegt “Kristus diženuma pilnības mēru”. (Ef. 4:13) Attiecībā uz saviem vārdiem mēs nedrīkstam izturēties neapdomīgi un nevērīgi, ievainojot citus ar nelaipniem izteicieniem.
Ikkatram cilvēkam, kas saistīts ar Kunga darbu, jāvērtē šis darbs, kurā viņam jādara sava daļa. Dieva darbs jāveic bez domstarpībām, bez pārsteidzīgiem vārdiem un diktatoriskām pavēlēm. Strādniekiem jābūt skaidriem, tīriem un svētiem kā domās, tā vārdos un darbos. Viņiem jābūt Kristus lieciniekiem, rādot, ka ir no jauna piedzimuši.
Te nedrīkst atskanēt nekādas skarbas runas, nekāda untumaina strīdēšanās, jo Dieva eņģeļi ieiet visās telpās. Kristus labprāt uzteic ikvienu uzticīgu strādnieku, un Viņš to arī turpmāk darīs. Grāmatā ir ierakstīts ikkatrs labs vārds. Var gadīties sīkas kļūdas, tomēr pārmetumi pamodina atmaksas garu, un tad Dievs tiek apkaunots. Tūlīt vajadzētu atsaukt jebkuru neapdomīgi vai bezrūpīgi izteiktu Vārdu. Jāatceras, ka mēs kā kristieši, kas sakām, ka strādājam vienprātībā, nedrīkstam būt līdzīgi grēciniekiem, kurus notiesās viņu grēcīgie vārdi un darbi, ja tie netiks nožēloti.
“Uzmosties un stiprini tos, kas taisās mirt.” (Atkl 3:2) Tas ir mūsu darbs. Daudzi ir gatavi garīgi mirt, un Kungs mūs uzaicina viņus stiprināt. Dieva ļaudīm jābūt stipriem savu pienākumu pildīšanā. Viņiem jāsavienojas ar savstarpējas sadraudzības saitēm un jānostiprinās ticībā, bieži runājot savā starpā par tiem uzticēto dārgo patiesību. Nekad tiem nevajadzētu ķildoties un vienam otru apvainot vai notiesāt. Viņiem jāsavienojas, pamatojoties uz lielo vajadzību paklausīt Dieva likumiem.
Šajā dzīvē nav nekas svarīgāks par rakstura veidošanu, lai beidzot līksmi varētu ieiet svētajos mājokļos augstībā. Kāpēc mēs neizmantojam savas priekštiesības būt svētiem jau šeit?