“Jo Es tas Kungs, tavs Dievs, daru stipru tavu labo roku, Es, kas tev saku: “Nebīsties, Es tev palīdzu!” Jes. 41:13
Dažās pagājušajās nedēļās es dziļi izjutu Dieva apsolījumu un kristieša cerības nozīmi. Likās, ka Bībele nekad man nav bijusi tik pilna ar dārgiem apsolījumiem kā šajās nedaudzajās nedēļās. Šķita, ka Debesu rasa tūlīt nāks pār mums un mūs atspirdzinās, ja tikai mēs šos apsolījumus pieņemsim sev. Mēs nekad nevarēsim pārvarēt savas dabīgās tieksmes bez Debesu palīdzības, un dārgais Pestītājs pats nostājas tieši mums blakus, lai mums palīdzētu šajā darbā. Viņš saka: “Redzi, Es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam.” (Mat. 28:20) Mums jātic tieši tam, ko Kristus ir teicis. Mums jāpanāk, lai mūsu ticība īstenotu šos apsolījumus.
Tā ir liela lieta ticēt Jēzum. Mēs dzirdam, ka daudzi saka: “Tici, tici, viss, kas tev jādara, ir ticēšana Jēzum.” Bet paliek tiesības jautāt: “Ko šī ticība ietver sevī? Kā tā ir izprotama?” Daudziem no mums ir tikai vārdu ticība, un šo ticību mēs neienesām savā raksturā. Mums vajadzīga ticība, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli tā, ka šī mīlestība uz Kristu liek mums nolikt visu, kas Viņa skatījumā ir pretīgs. Ja nav šādas darbīgas ticības, tad tikai vārdos apliecināta ticība mums nedos nekāda labuma. Jūs varat piekrist, ka Kristus ir pasaules Pestītājs, bet vai Viņš ir jūsu Pestītājs? Vai jūs šodien ticat, ka Viņš dos jums spēku pārvarēt ikkatru savu rakstura trūkumu?
Mums katram jāapgūst šī mācība par sevišķu uzticēšanos savam Glābējam. Mums jāuzticas Debesu Tēvam, tāpat kā bērns uzticas saviem šīs zemes vecākiem, un mums jātic, ka Viņš visas lietas kārto mums par labu, ka ikkatra nopūta cīņas laikā un ikkatras pūles kļūst zināmas Dievam, un ka Viņš ikkatrā vajadzības brīdī sūtīs mums palīdzību. Ja mēs ticībā sauksim uz Viņu, Viņš palīdzēs mums uzvarēt ikkatru kārdināšanu. Lūk, mācība, kas mums jāapgūst.
Es varu uzticēties savam Pestītājam, Viņš glābj mani šodien; un, ja es cīnos, lai pārvarētu ienaidnieka kārdināšanas, Viņš dos man žēlastību uzvarēt.
