“Labvēlīgs ir tas Kungs tam, kas cerē uz Viņu, tādai dvēselei, kas Viņu meklē. ” Raudu dz. 3:25
Maz ir to, kas pareizi novērtē vai izlieto dārgo lūgšanas priekštiesību. Mums vajadzētu iet pie Jēzus un izteikt Viņam visas mūsu vajadzības. Mēs Viņam varam izteikt mūsu sīkās rūpes un sarežģījumus, kā arī.mūsu lielās nelaimes. Kas ari nerastos, lai mūs traucētu un apbēdinātu, to visu mums vajadzētu uzticēt Kungam lūgšanā.
Mēs pazaudējam daudz dārgas svētības, neuzticot Pestītājam savas vajadzības, rūpes un bēdas. Viņš ir brīnišķīgs Padomdevējs. Uz savu draudzi Viņš raugās ar ārkārtīgu interesi un līdzjūtības pilnu sirdi. Viņš iedziļinās mūsu vajadzībās. Tomēr mūsu ceļi ne vienmēr ir Viņa ceļi. Viņš izprot katras darbības rezultātus un aicina mūs pacietīgi uzticēties Viņa gudrībai, bet ne mūsu pašu iedomātajiem gudrajiem plāniem.
Nepārtrauciet lūgt! Ja atbilde kavējas, gaidiet to. Visus savus plānus nolieciet pie Glābēja kājām. Lai jūsu neatlaidīgās lūgšanas paceļas pie Dieva. Ja jūsu lūgumi pagodinās Viņa vārdu, atskanēs mierinošie vārdi: “Lai tev notiek pēc taviem vārdiem.”
Mēs nekad Kungu nenogurdināsim ar dedzīgām lūgšanām, kas nāk no sirds. Mēs nepaļaujamies uz Dievu, kā mums to vajadzētu darīt. Neizsakiet nevienu žēlošanās vārdu. Gaidot uz Dievu, runājiet par ticību un drosmi. Sargieties no šaubīšanās, ka tā nekļūst par ieradumu, kas iznīcinās ticību. Debesu Tēva rīcība var likties tumša, noslēpumaina un neizskaidrojama; tomēr mums jāuzticas Viņam.
Ak, cik dārgs ir Jēzus tai dvēselei, kas uzticas Viņam! Tomēr daudzi staigā tumsā, tāpēc ka savu ticību viņi aprok sātana ēnā. Nekad un ne uz vienu mirkli mums nevajadzētu atļaut sātanam domāt, ka viņa vara sāpināt un apgrūtināt ir lielāka kā Kristus spēks mūs uzturēt un stiprināt.
Ikkatra pienestā un sirsnīgā lūgšana ir sajaukta ar Kristus asiņu spēku. Ja atbilde vilcinās, tad tāpēc, ka Dievs vēlas, lai mēs parādītu svētu drosmi, uzticoties Dieva dotajam Vārdam. Uzticīgs ir Tas, kas ir solījis. Viņš nekad neatstās dvēseli, kas pilnīgi padevusies Viņam.
