“Vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir Dieva ienaidība? Kas nu gribētu būt pasaules draugs, tas nostājas par Dieva ienaidnieku.”Jēk. 4:4
Kristus un pasaule nav nekādi sabiedrotie. Apustulis saka: “Vai jūs nezināt, ka šis pasaules draudzība ir Dieva ienaidība?” Piemērošanās pasaulei nekad nekļūs par līdzekli, lai pievestu pasauli Kristum. Ja draudze ar savu labo iespaidu grib gūt panākumus darbā ar neticīgajiem, tad kristiešiem pilnīgi jānododas Dievam. Vismazākā novēršanās no Kristus nozīmē lielu spēka, iespaida un panākumu piešķiršanu ienaidniekam.
Kristietis, kā to apraksta Bībele, ir cilvēks, kas savos mērķos un dzīves veidā ir atšķīries no pasaules un savienojies ar Kristu, kļūstot par tā miera īpašnieku, ko vienīgi Kristus var dot. Tas ir cilvēks, kas saprot, ka prieks Kristū ir viņa stiprums. Kristieši neļaus pasaulei aiziet bojā nebrīdinātai, neko nedarot, lai atgūtu pazudušos. Kas patiesi mīl Kristu, tie izmantos jebkuru izdevību izlietot viņu rīcībā esošos līdzekļus, lai darītu labu un atkārtotu Kristus darbus. Tie nepakļausies kārdinājumam vienoties ar pasauli. Tie nepievienosies slepenām biedrībām un nesasaistīsies intīmās attiecībās ar neticīgajiem. Tos, kas pilnībā nav nostājušies Kristus pusē, lielā mērā pārvaldīs šīs pasaules ieradumi un tur pieņemtie noteikumi.
Sātans ir bagāts ar pasaules mantām, un viņš ir pietiekami viltīgs, lai piekrāptu visus. Tomēr visefektīvāk darbojas tie viņa pārstāvji, kas pieņēmuši dievbijības formu, ar savu nekristīgo raksturu aizliedz Dieva spēku. Dieva bērniem visos laikos ir bijis stingri jāstāv par patie sību. Viņi nedrīkst atļaut, lai tos pieviļ cilvēki, kuriem ir pasaules prāts un gars.
Dievam ir savi uzticamie liecinieki, kas nemēģina darīt to, ko Kristus ir pasludinājis par neiespējamu, tas ir, vienā un tajā pašā laikā kalpot Dievam un mantai. Viņi ir spoža un liesmojoša gaisma pasaules morālās tumsas vidū, kas kā līķauts apklāj ļaudis.
