“Bet visas žēlastības Dievs, kas jūs Kristū ir aicinājis savā mūžīgajā godībā, tas jūs pēc īsām ciešanām pats sagatavos, stiprinās, spēcinās, darīs pastāvīgus.” 1. Pēt. 5:10
Raksturs, kas cilvēkiem jāiegūst, lai kļūtu par Kristus mācekļiem, parādīts tik pilnīgs, ka neticīgie tādas pilnības sasniegšanu cilvēkiem uzskata par neiespējamu. Tomēr nevienam, kas sevi sauc par Dieva bērnu, nedrīkst norādīt uz zemāku standartu. Neticīgie nezina, ka Debesu palīdzība ir sagādāta visiem, kas to meklēs ticībā. Viss ir darīts ikkatras dvēseles labā, kas tieksies kļūt par dievišķās dabas līdzdalībnieci un iegūt pilnību Jēzū Kristū. Ir jāatklāj ikkatrs trūkums un nežēlojošā apņēmībā tas jāizskauž no rakstura.
Ikkatrs darbs Dieva ļaudīm jāizvērš par svētīšanās notikumu. Ikviena maltīte viņam jābauda, it kā tā viņam būtu atklātās Dieva mīlestības zīme. Viena panākuma nobeigumam jābūt otra sākumam, tad kristīgais raksturs atklāsies nepārtrauktā paklausībā un kalpošanā Jēzum Kristum.
Lai kādā darba pasākumā iesaistītos cilvēki, tad tiem, ja viņi ir kristieši, jāuzņemas arī pienākuma jūgs pret Kristu. Ar to viņi atklāj savu pavalstniecību. Viņiem sevi ir jāuzskata par saistītiem ar augstākiem pienākumiem. Kungs Jēzus Kristus uz ikkatra mācekļa pleciem ir uzlicis savu jūgu. Pieņemot šo Viņa jūgu, svinīgi jāsola kalpot Viņam visu mūžu. Viss, kas kavētu vai aptraipītu viņa kalpošanu Dievam, ir jāatmet, lai arī kādas dabas vai rakstura būtu šī lieta.
Kungs savu dabu savienoja ar cilvēci tieši tāpēc, lai mēs Viņu varētu skaidrāk izprast un Viņš mums kļūtu par īpašu pārdomu un mīlestības priekšmetu. Viņš aicina mūs tuvoties Viņam un ieskatīties šajā lielajā gaismā, šajā neredzamajā Dievā, kas ietērpies cilvēciskumā un kas izstaro klusinātu un mūsu acīm piemērotu godību, lai mēs to varētu panest. Kristus ir Debesu Gaisma. Viņa vaigā mēs redzēsim Dievu. Vienmēr atcerieties Kristus lūgšanu, ka Viņa ļaudīm jābūt vienotiem Viņā, kā Viņš ir viens ar Tēvu, lai tie varētu būt pie Viņa, kur Viņš ir, un skatīt Viņa godību.
