“Patiesi, patiesi Es jums saku, ja jūs Tēvam ko lūgsit. Viņš jums to dos Manā vārdā.” Jāņa 16:23
Mums ir jālūdz sava Vidutāja Kristus vārdā. Mūsu lūgšanām ir vērtība tikai tad, ja mēs tās pienesam Kristus vārdā. Viņš ir uzcēlis tiltu pār grēka radīto bezdibeni. Ar savu salīdzinošo upuri Viņš piesaistīja Sev un Tēvam tos, kas tic Viņam. Viņa vārds ir vienīgais zem debesīm, caur ko mēs varam tikt glābti.
Nevajadzētu pieļaut, ka domas par mūsu grēkiem un vājībām mūs tā nomāc, ka mēs pārtraucam lūgt. Daži atzīst savas lielās vājības un grēkus, kļūdami pavisam mazdūšīgi. Sātans met ēnu starp viņiem un viņus salīdzinošo upuri Kungu Jēzu. Viņi tad saka: “Lūgt Dievu man ir veltīgi. Manas lūgšanas ir tā sajauktas ar ļaunām domām, ka Kungs tās neuzklausīs.”
Šīs domas nāk no sātana. Būdams cilvēks, Kristus sastapās ar šādu kārdināšanu un atvairīja to, tāpēc Viņš zina, kā palīdzēt tiem, kas tā tiek kārdināti. Mūsu labā “ar stipru balsi un asarām Viņš ir raidījis daudz karstu lūgšanu.” (Ebr. 5:7)
Nesaprazdami, ka šīs šaubas nāk no sātana, daudzi savās sirdīs pagurst un cīņā tiek sakauti. Ja jūsu domas ir ļaunas, tomēr nepārtrauciet lūgt. Ja mēs paši savā spēkā un gudrībā varētu lūgt pareizi, tad arī dzīvot mēs spētu pareizi, un mums nebūtu vajadzīgs salīdzinošais Upuris. Nepilnīgums ir skāris visu cilvēci. Radiniet savu prātu vienkāršos vārdos izteikt Kungam visas savas vajadzības. Kad jūs lūdzat Dievu, meklējot grēku piedošanu, jūsu dvēseli apņems šķīstāka atmosfēra.
Kungs vēlas, lai mūsu lūgšanas kļūtu aizvien pilnīgākas un mēs savus garīgos upurus pienestu lielākā ticībā un spēkā. Lai mūs glābtu, Viņš atdeva pats savu Dēlu. Ja dzīvā ticībā mēs viņu pieņemam par savu Pestītāju, tad ar to Dieva priekšā mēs nostājamies izdevīgākā stāvoklī, jo Kristus stāv Tēva priekšā un saka: “Uzliec Man viņa grēkus. Es nesīšu viņa pārkāpumus. Tie ir Mans īpašums. Es viņus esmu ierakstījis savās rokās.” Mūsu labā Viņš rāda savam Tēvam krustā sišanas zīmes, kuras Viņš nesīs visos mūžības laikmetos.
