“Kā briedis brēc pēc ūdens upēm, tā mana dvēsele brēc, ak, Dievs, pēc Tevis!” Ps. 42:2
Kas ir Debesu valsts pilsonis, tas pastāvīgi raudzīsies uz neredzamajām lietām. Zemes spēka vara pār prātu un raksturu ir salauzta. Viņā mājvietu pastāvīgi atradīs Debesu Viesis, kā tas ir solīts: “Es to mīlēšu un tam parādīšos.” (Jāņa 14:21) Viņš staigā ar Dievu nepārtrauktā un ciešā sadraudzībā, kā to darīja Ēnohs.
Kristus saprata, ka Viņam lūgšanās jāstiprina savs cilvēciskums, jo Viņu apstāja kārdināšanas un pastāvīgi pretojās tautas vadoņi. Lai būtu par svētību cilvēkiem, Viņam vajadzēja uzturēt ciešu savienību ar Dievu, izlūdzoties sev spēku, izturību un neatlaidību. Tā Viņš parādīja mācekļiem, kur atradās Viņa spēks. Bez šīs ikdienas savienības ar Dievu neviens cilvēks nevar gūt kalpošanas darbam vajadzīgos spēkus. Visiem dota priekštiesība nodot sevi mīlošajam Debesu Tēvam ar visām savām grūtībām, kārdināšanām, bēdām un neveiksmēm. Neviens, kas tā rīkosies, kas pilnīgi uzticēsies Dievam, nekļūs par laupījumu ienaidniekam.
“Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka. Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā.” (Ebr. 4:15-16)
Modri sargājiet savas lūgšanu un pārbaudes stundas. Kādu dienas laika daļu veltiet Rakstu pētīšanai un tuvas sadraudzības veidošanai ar Dievu. Tā jūs iegūsiet garīgus spēkus un pieaugsiet žēlastībā un labvēlībā pie Dieva. Vienīgi Viņš var pareizi vadīt mūsu domas. Vienīgi Viņš var mums dot cēlas ilgas un izveidot mūsu raksturu pēc dievišķās līdzības. Ja iesim pie Viņa sirsnīgās lūgšanās, Viņš piepildīs mūsu sirdis ar augstiem un svētiem nodomiem, ar dziļām, sirsnīgām ilgām pēc skaidrības un domu šķīstuma. Kas kalpo Viņam ar skaidru sirdi, tiem Viņš sniedz visbagātākās svētības. Viņš māca ikvienu, kas atver sirdi Viņa norādījumiem un paklausa Viņa balsij.
