“Lai jums notiek pēc jūsu ticības. ” Mat. 9:29
Ticība ir savienojošais vidutājs starp cilvēcisko vājumu un dievišķo spēku. Mums jācenšas panākt ticības nostiprināšanos. Visur valdošā netaisnība nedrīkst ne uz mirkli mazināt mūsu ticību un mīlestību uz Dievu vai vājināt mūsu uzticību Viņa drošajiem apsolījumiem, lai kāda varena kārdināšanu vētra neaizrauj mūs prom no īstā pamata. Mums jāpadara liels darbs, un mums vajadzīga liela ticība. Cieša savienība ar Dievu nostiprinās mūsu ticību, un mūsu ticības pārbaudījumi var kļūt par mūsu spožākajām uzvarām.
Mūsos jātiek padarītam reālam darbam. Mums pastāvīgi jāpakļauj sava griba Dieva gribai un savi ceļi - Viņa ceļiem. Kā spogulī aplūkojot Dieva godību, mēs patiesi tiekam pārvērsti tajā pašā līdzībā, no godības uz godību, kā caur Kunga Garu. Mēs sagaidām pārāk maz, un mēs saņemam pēc mūsu ticības. Mēs nedrīkstam pieķerties paši saviem ceļiem, saviem plāniem, saviem uzskatiem. (,.) jāuzvar grēki, kas mūs visai apstāj, un jāpārvar sliktie ieradumi. Jāizsakņo aplamās izjūtas un nepareiza rīcība, lai Dieva Gars rada mūsos svētu noskaņojumu un svētas izjūtas.
Mums vajadzīga ticība, dzīva ticība, ticība, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli. Mums vienkāršā un sirsnīgā ticībā jāmācās visu nodot Kungam. Vislielākā nasta, kas mums šajā dzīvē jānes, ir paša “es”. Ja neiemācīsimies Kristus skolā būt lēnprātīgi un pazemīgi, tad pazaudēsim dārgas izdevības un priekštiesības iepazīties ar Jēzu. Paša “es” ir visgrūtākā lieta, ar ko mums jātiek galā. Noliekot nastas, neaizmirsīsim pie Kristus kājām nolikt savu “es”.
Nododiet sevi Jēzum, lai Viņš jūs veido, ka varat būt trauks godam. Krusta pakājē jums jānoliek savas kārdināšanas, savi uzskati un izjūtas. Tad dvēsele būs gatava uzklausīt dievišķās pamācības vārdus. Jēzus jums dos dzert ūdeni, kas plūst no Dieva upes. Viņa Gara klusinošajā un pakļaujošajā iespaidā izzudīs jūsu vienaldzība un vēsums. Kristus kļūs jūsos par ūdens avotu, kas verd pretī mūžīgai dzīvei.
