“Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts.” Mat. 7:7
Kāpēc gan mēs nesaņemam vairāk no Viņa, kas ir gaismas un spēka Avots? Mēs sagaidām pārāk maz Lūgšanas spēku un varu mēs nevērtējam tā, kā vajadzētu vērtēt. “Ari Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām.” (Rom. 8:26) Dievs vēlas, ka mēs nāktu pie Viņa lūgšanā, lai Viņš varētu apgaismot mūsu prātu. Vienīgi Viņš var dot mums skaidru izpratni par patiesību. Vienīgi Viņš var mīkstināt un klusināt sirdi. Viņš var atdzīvināt saprātu patiesības atšķiršanai no maldiem. Viņš var nopamatot grīļojošos prātu un sniegt tam atziņas un ticību, kas izturēs pārbaudi. Tāpēc lūdziet; lūdziet, bez mitēšanās. Kungs, kas dzirdēja Daniela lūgšanu, dzirdēs ari jūsu, ja jūs tuvosieties Viņam tā, kā to darīja Dāniēls.
Dzīvosim ciešā savienībā ar Dievu. Kristieša prieks rodas no atziņas, ka Dievs mīl savus bērnus un rūpējas par tiem, kā arī no pārliecības, ka Viņš tos neatstās vienus viņu vājībās.
Mums jāzina, kā lūgt. Lūgšanas, kas ir vienmuļas un bez gara, neaizsniegs dievišķos spēka avotus. Dievs dzird lūgšanas, kad tās nāk no nevērtības apziņā salauztas sirds. Lūgšanas dotas mūsu iepriecai un pestīšanai, lai ticībā un cerībā mēs varētu satvert dārgos Dieva apsolījumus. Lūgšana ir pēc taisnības alkstošas un slāpstošas dvēseles ilgu izpausme.
Lūgšana ir Debesu iekārtots panākumu līdzeklis. Aicinājumi un dažāda veida lūgumi aizkustina cilvēkus un dara savu daļu tautu problēmu kārtošanā. Bet lūgšanas aizkustina Debesis. Vienīgi tas spēks, kas nāk kā atbilde uz lūgšanām, darīs cilvēkus gudrus Debesu gudrībā un spējīgus strādāt kopā ar Garu, savstarpēji savienotus ar miera saitēm. Lūgšanas, ticība un paļaušanās uz Dievu dod dievišķu spēku, kas cilvēku aprēķinus nostāda to īstajā vietā - kā pilnīgi bezvērtīgus. Kas nostāda sevi tur, kur Dievs tos var apgaismot, tie, tēlaini runājot, iet no rītausmas krēslas pretī pilnīgas dienas spožumam.
