“Un taisnības nopelns būs miers, un taisnības auglis būs klusums un drošība mūžīgi.” Jes. 32:17; Glika tulk.
Kristus saviem ļaudīm būs viss šajos vārdos izteiktais, ja tie ņems vērā aicinājumu nākt pie Viņa. Viņš tiem būs dzīvība un spēks, stiprums un visas spējas, gudrība un svētums. Dievs mūs aicina dzīvot Kristus dzīvi, atklāt Viņa dzīvi pasaulei.
Mēs varam, mēs tiešām varam atklāt sava dievišķā Kunga līdzību. Mēs varam izprast garīgās dzīves zinātni. Mēs varam pagodināt savu Radītāju. Bet vai mēs to darām? Ak, kāda gan tā mums ir brīnišķīga priekšzīme, kuru Kristus ar savas dzīves piemēru mums atstāja! Viņš mums parādīja, ko mēs varam paveikt, ja sadarbosimies ar Dievu. Mums jāmeklē tā savienība, par kuru Viņš runā, sakot: “Palieciet Manī un Es jūsos.” (Jāņa 15:4) Šī savienība ir dziļāka, spēcīgāka un patiesāka par jebkuru citu savienību, un tā ļauj mūsos atplaukt visam labajam. Tos, kuri tā vienoti ar Pestītāju, pārvalda Viņa griba, un Viņa mīlestība tos pamudina ciest ar cietējiem, priecāties ar priecīgajiem un dziļi just līdzi ikvienam viņa vājībās, bēdās un nelaimēs.
Kur vien es eju, es skubinu ļaudis augsti pacelt Kristus vārdu. Viņš vienmēr ir tas pats - vakar, šodien un mūžīgi, vienmēr cenšoties darīt mums labu, vienmēr mūs iedrošinādams un soli pa solim vadīdams uz priekšu. Kas Viņš ir šodien - uzticīgs Augstais Priesteris, kurš jūt mums līdzi nespēkā - tas Viņš būs rīt un mūžīgi. Viņš ir mūsu Vadonis, Skolotājs, Padomdevējs un Draugs, kas, atbildot uz mūsu ticību, pastāvīgi mūs apveltī ar savām svētībām. Viņš mūs aicina palikt kopā ar Viņu. Ja mēs to darīsim, ja mēs savas mājas veidosim, lai arī Viņš tur varētu ienākt, tad izbeigsies visa rīvēšanās, viss sliktais garastāvoklis un visa veida satraukumi.
Es zinu, ka, ja es lūdzu Kungu būt man par palīgu, Viņš neatteiksies palīdzēt, jo es ilgojos darīt Viņa prātu un pagodināt Viņa Vārdu. Es esmu nespēcīga, bet, pilnīgi paļaujoties uz Viņu, es gūstu spēkus. Uzliekot savas nastas nastu Nesējam, es rodu prieku, spēku un cerību. Tāda ir mana vēlēšanās - atrast paliekošu dusu pie Viņa kājām. Kamēr es stipri turos pie Viņa rokas, Viņš droši mani vada. Dzīvais Dievs būs manas dvēseles prieks un līksmība.
