“Turēsimies nešaubīgi pie cerības apliecības, jo uzticams ir tas, kas apsolījis. ” Ebr. 10:23
Kristus reliģija nav tikai jūtu reliģija. Jūs nevarat paļauties uz savām jūtām kā uz pierādījumu, ka Dievs jūs ir pieņēmis, jo jūtas ir mainīgas. Jums jāstāv uz Dieva Vārda apsolījumiem un jāmācās dzīvot ticībā.
Līdzko kāds sāk rēķināties ar savām jūtām, tas nostājas uz bīstamas zemes. Ja viņš jūtas laimīgs un priecīgs, tad viņš kļūst arī ļoti paļāvīgs, drošs un tādas izjūtas ir ļoti patīkamas. Nāk pārmaiņas un rodas apstākļi, kas izsauc nospiestību un skumjas izjūtas; un tad ir pilnīgi dabiski, ka prāts sāk šaubīties — vai Kungs ir ar viņu vai nav.
Jūtas tādēļ nevar padarīt par garīgā stāvokļa mērauklu, vai tās būtu labas vai drosmi atņemošas. Dieva Vārdam jāapliecina mums, vai mēs pareizi stāvam Viņa priekšā. Šajā punktā daudzi apmulst.
Ja jūs izsūdzat savus grēkus, tad ticiet, ka tie ir piedoti, jo tāds ir apsolījums. “Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un, taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.” (1. Jāņa 1:9) Kāpēc apkaunot Dievu ar Viņa apsolījumu apšaubīšanu? Atzinuši savus grēkus, ticiet, ka Dieva Vārds nekļūdās, bet, ka Viņš ir uzticīgs tam, ko ir apsolījis. Tāds pats pienākums jums ir ticēt, ka Dievs piepildīs savu Vārdu un piedos jūsu grēkus, tāpat kā jums ir jāizsūdz savi grēki. Jums jāizlieto ticība Dievam kā tādam, kas darīs tieši to, ko Viņš saka — piedos visus jūsu pārkāpumus.
Ak, cik ļoti daudzi staigā sērodami, grēkodami un nožēlodami savus grēkus, tomēr viņi vienmēr ir it kā zem nosodījuma mākoņa! Viņi netic Kunga Vārdam. Viņi netic, ka Kungs darīs tieši tā, kā Viņš ir solījis. Ar šaubīšanos jūs ievainojat Kristus sirdi, kad Viņš mums devis tādus savas mīlestības pierādījumus, atdodams pats savu dzīvību ar nodomu mūs glābt, lai mēs nepazustu, bet iegūtu mūžīgu dzīvību. Mums jāuzticas Viņam; mums mūsu dvēseles jāmāca un jāradina bez ierunām ticēt Dieva Vārdam.
Elena Vaita
DEBESU VIETĀS
