“Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani.” Atkl. 3:20
Jēzus var būt kā godājams viesis visiem, kas Viņa uzņemšanai atvērs savas sirdis.
Jēzus ir pilnīga priekšzīme. Tā vietā, lai izpatiktu sev un ietu pa saviem ceļiem, centīsimies atstarot Viņa līdzību. Viņš bija laipns un pieklājīgs, līdzjūtīgs un maigs. Vai te mēs līdzināmies Viņam? Vai cenšamies ar saviem labajiem darbiem padarīt savu dzīvi par patīkamu smaržu? {..)
Nepietiek ar ticības apliecināšanu vien: vajadzīgs vēl kaut kas vairāk par vārdos izteiktu piekrišanu. Jābūt reālai atziņai, īstiem piedzīvojumiem tādos patiesības principos, kādi tie ir Kristū, Mūsos ir jādarbojas Svētajam Garam, kas šos principus spēcīgi izceļ sirdsapziņas priekšā, lai mēs iepazīstamies ar Spēku un pieņemam tos par dzīvu realitāti.
Dievs ir pagodinājis savu Dēlu, liekot Viņu par Paraugu, pēc kura Viņš. veido visu to raksturus, kas tic Viņam, Viņš atklāj mums Kristus īpašības, lai mūs savaldzinātu Viņa raksturs un mēs kļūtu Viņam līdzīgi
Šķēršļi, grūtības un izaicinājumi, ar kuriem mums ir jāsastopas, var izrādīties ne par lāstu, bet par vislielāko svētību mūsu dzīvē, jo tieši pārbaudījumos un grūtībās veidojas visvarenākie raksturi. Tāpēc tie jāuzņem kā Kristus skolas praktiskās nodarbības. Ikkatra atvairīta kārdināšana, ikkatrs drosmīgi panests pārbaudījums sniedz mums jaunus piedzīvojumus un palīdz veidot raksturu. Mēs labāk iepazīstam sātana darbu un paši savas iespējas uzvarēšanai Dieva žēlastībā.
Jēzus ir pasaules gaisma Mums dota priekštiesība staigāt Viņa klātbūtnes gaismā un ieaust veidojamajā raksturā prieka, pateicības, izturības un mīlestības zelta pavedienus. Tā mēs varam raižu un satraukuma vietā, kas ik dienas uzmācas, parādīt Dieva žēlastības spēku un atstarot gaismu no Debesīm.
