“Bet kas paļaujas uz to Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā kā viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi pārvietojas un nenogurst.”Jes. 40:31
Lai mūsu pūlēm būtu panākumi, nepieciešams daudz lūgt. Lūgšanas dod spēku. Ar lūgšanām “valstis ir uzvarējuši, taisnus darbus darījuši, apsolījumus saņēmuši, lauvu rīkles aizbāzuši, uguns spēku nodzēsuši, svešus kara pulkus piespieduši bēgt”. (Ebr. 11:33-34)
Jēzus dzīvoja ciešā savienībā ar Dievu, paļaudamies uz Viņu. Vientuļā vietā Visaugstākā tuvumā un Visvarena ēnā ļaudis reižu reizēm iegūst sev jaunus spēkus; viņi tur paliek kādu laiku, un rezultātā rodas cēli darbi; tad viņu ticība atslābst, ciešā savienība pārtrūkst un dzīves darbs tiek aptraipīts. Bet Jēzus dzīve bija nepārtraukta uzticēšanās dzīve, kura spēkus saņēma no pastāvīgas un ciešas savienības ar Dievu, un Viņa darbs priekš Debesīm un zemes bija brīvs no neveiksmēm un kļūdām.
Kristīgie strādnieki nekad negūs panākumus, kamēr nebūs apguvuši spēka noslēpumu. Viņiem jāveltī laiks pārdomām, lūgšanām un jāmācās gaidīt uz Dievu, līdz saņem jaunus fiziskos, intelektuālos un garīgos spēkus. Viņiem vajadzīgs Svētā Gara augšupejošais iespaids. To saņemot, viņus caurstrāvos jauna dzīvība. Atspirgs gan nogurušais stāvs, gan pārpūlētās smadzenes, un nomāktā sirds atradīs sev dusu.
Lūgšana ir dvēseles elpošana. Tajā atrodams garīgā spēka noslēpums. To nevar aizvietot ne ar vienu citu žēlastības līdzekli, un ne ar ko citu nevar saglabāt dvēseles veselību. Lūgšana nekavējoši savieno sirdi ar dzīvības Avotu un nostiprina reliģiskās dzīves audus un muskuļus.
Ir svarīgas lūgšanas ģimenē un atklātā sabiedrībā, tomēr tieši slēpta saruna ar Dievu ir tā, kas dod dvēselei dzīvību. Mozus kalnā pie Dieva redzēja priekšzīmi tai brīnišķajai celtnei, kurai vajadzēja kļūt par Viņa godības paliekošo mājvietu. Un tieši kalnā pie Dieva, mums ir jāpārdomā Viņa krāšņais nolūks ar cilvēci. Tad mēs spēsim tā ietekmēt mūsu rakstura veidošanas darbu, ka pie mums varēs piepildīties apsolījums: “Es viņos gribu mājot un viņu starpā staigāt, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mani ļaudis.” (2. Kor. 6:16)
