“Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja. “Mat. 26:41
Šajā pasaulē mēs esam tikai ceļinieki un svešinieki, kas ejam pa ceļu, kuru briesmām nosējuši ļaudis, kas atmet Vienīgo, kas viņus varētu glābt. Mums pastāvīgi norādīs uz atjautīgiem vārdu savārstījumiem un zinātniskām problēmām, lai mūs kārdinātu un padarītu neuzticīgus, bet mums tiem nav jāpievērš uzmanība. Ikkatrai dvēselei ir jābūt modrai. Ienaidnieks seko pa jūsu pēdām. Esiet modrīgi, rūpīgi un sargieties, lai kāda meistarīgi izlikta cilpa negaidot jūs nesasaista.
Mācekļu piedzīvojums Ģetzemanes dārzā ietver sevī mācību Kunga ļaudīm arī šajā laikā. Viņi neredz vajadzību pēc modrības un sirsnīgas lūgšanas, lai varētu pastāvēt kārdināšanās. Daudzi šodien ir gandrīz aizmiguši tāpat kā toreiz mācekļi. Viņi nav modri un nelūdz, lai neiekristu kārdināšanās. Rūpīgi lasīsim un izpētīsim tos Dieva Vārda fragmentus, kas īpaši runā par šīm dienām, norādot uz Dieva ļaudīm draudošajām briesmām.
Mums ir vajadzīga skaidra un svētota izpratne. Šī izpratne nav jāizmanto, vienam otru kritizējot un nosodot, bet gan cenšoties saskatīt laika zīmes. Mums ļoti čakli jāsargā savas sirdis, lai mūsu ticība netiktu sadragāta. Kas šajās briesmu pilnajās dienās nav modrs un nelūdz, kas kopā ar saviem brāļiem nemeklē Kungu, bet turas tālu no Dieva izraudzītajiem pārstāvjiem draudzē, tiem draud nopietnas briesmas arvien vairāk nocietināties pašiem uz sava izraudzītā ceļa, sekojot sava prāta impulsiem un atsakoties ievērot Kunga dotās pamācības.
Katram ticīgajam ir rūpīgi jāpārbauda pašam sevi, lai uzzinātu, kas ir viņa vājā vieta. Lai viņš kopj pazemības garu un lūdz no Kunga žēlastību un gudrību, kā arī ticību, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli. Lai tas atmet savu pašpaļāvību. Pašpaļāvība noved pie modrības trūkuma. Tie, kas pazemīgi staigās Dieva priekšā, neuzticoties savai gudrībai, izpratīs viņiem draudošās briesmas un atzīs Dieva sargājošās aizgādības varu.
