“Un tā kunga eņģelis uz Filipu runāja sacīdams: celies un ej uz dienas vidus pusi uz to ceļu, kas no Jeruzalemes iet uz Gāzu, kur daudz nestaigā” Ap. d. 8:26; Glika tulk.
Dievs savā inspirētajā Vārdā atstājis daudzus pierakstītus ziņojumus, kas mums rāda, ka cilvēku ģimene ir īpašs Debesu eņģeļu rūpju objekts. Cilvēks nav atstāts par rotaļlietu sātana kārdināšanām. Visas Debesis aktīvi iesaistās gaismas pasniegšanā šīs pasaules iedzīvotājiem, lai tie nepaliktu bez garīgas vadības, Israēla nometni sargā acs, kas nekad neguļ un nesnauž. Desmit tūkstoš reiz desmit tūkstoši un tūkstoš reiz tūkstoši eņģeļu kalpo cilvēku bērnu vajadzībām. Dieva inspirētā balss sauc: “Šis ir tas ceļš. Staigājiet pa to.” Droši būs tie cilvēki, kas uzklausīs šo brīdinošo balsi, kas uzticēsies Dievam, bet ne aprobežotajam spriedumam.
Debesu eņģeļi uzmana tos, kas tiecas kļūt apgaismoti, un sadarbojas ar tiem, kas cenšas mantot dvēseles Kristum. Tas parādīts Filipa un etiopieša piedzīvojumā.
Pie Filipa tika nosūtīts Debesu vēstnesis, lai pateiktu viņam, kas darāms ar edopieti. Debesu eņģeļi bija ievērojuši šo gaismas meklētāju. Šodien, tāpat kā tad, eņģeļi uzmana un vada tos, kas vēlas, lai tos vadītu. Pie Filipa nosūtītais eņģelis pats varēja padarīt etiopietim vajadzīgo darbu, bet Dievs tā nestrādā. Cilvēkiem jāstrādā cilvēkam kā Dieva darba rīkiem.
Kad Dievs norādīja Filipam uz viņa darbu, māceklis neteica, kā daudzi saka šodien: “Dievs tieši tā nedomā. Es nedrīkstu būt tik pārliecināts, jo varu kļūdīties.” Filips tajā dienā ieguva mācību par saskaņošanos ar Dieva prātu, kas viņam bija vērtīgāka par visu citu. Viņš uzzināja, ka Dieva skatījumā dārga ir ikkatra dvēsele un ka eņģeļi vēlas sniegt gaismu tiem, kam tā vajadzīga. Ar kalpojošo eņģeļu starpniecību Dievs sūta gaismu saviem ļaudīm, bet ar Viņa ļaužu starpniecību šī gaisma jāsniedz pasaulei.
Modri stāv uzticīgi sargi, lai vadītu dvēseles taisnības tekās.
