“Tā Kunga eņģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj.” Ps. 34:8
Ja varētu atbīdīt priekškaru un visi ieraudzītu nepārtraukto Debesu ģimenes rosību zemes iedzīvotāju pasargāšanai no sātana pavedinošajām viltībām, lai tos viņu bezrūpībā nesamulsinātu sātaniskā stratēģija, tad tie lielā mērā pazaudētu savu pašpaļāvību un savu pašapmierinātību. Viņi redzētu, ka Debesu armijas atrodas pastāvīgā kara stāvoklī ar sātaniskajiem spēkiem, lai uzvarētu to labā, kas neapzinās sev draudošās briesmas un turpina dzīvot nedomājošā vienaldzībā.
Eņģeļi apņem visu pasauli, atraidot sātana prasības pēc virskundzības, kuras viņš pamato savu piekritēju lielā pulka dēļ. Mēs nedzirdam balsis, ar dabīgo redzi mēs nesaskatām šo eņģeļu darbu, tomēr viņu rokas apņem pasauli un nepārtrauktā modrībā tie attur sātana armijas, līdz būs pabeigta Dieva ļaužu apzīmogošana. Jehovas kalpu eņģeļi ir varenas, ar lielu spēku un prasmi apveltītas būtnes, kurām uzdots nākt no Debesīm uz zemi, lai kalpotu Dieva ļaudīm. Eņģeļiem ir uzdots atvairīt tā trakojošo varu, kas nonācis lejup kā rūcoša lauva, meklēdams, ko viņš varētu aprīt.
Ja Dievam esam atdevuši visu, kas mums ir, kā arī, kas mēs esam, un nonākam grūtos un bīstamos apstākļos, kur mums ir jāsastopas ar sātanu, tad jāatceras, ka uzvaru iegūsim, stājoties pretī ienaidniekam Uzvarētāja vārdā un spēkā. Ja mūsu paļāvība uz Kristu un atkarība no Viņa būs tāda, tad, lai nepieļautu, ka mēs tiekam pārspēti, no Debesīm mūs glābt tiktu sūtīti visi eņģeļi. Tomēr mums nevajadzētu cerēt, ka uzvara tiks iegūta bez ciešanām, jo arī Jēzus cieta, lai gūtu mums uzvaru.
Dieva eņģeļi uztur sakarus ar Viņa ļaudīm un tos apsarga, atvairīdami tumsas spēkus, lai tie nevarētu valdīt pār cilvēkiem, kas būs pestīšanas mantinieki. Vai mēs darbosimies kopā ar šiem eņģeļiem? Šī ir tā sakaru līnija, kuru Kungs nolicis, lai spētu sazināties ar cilvēku bērniem.
