“Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība." Jāņa 10:10
Cilvēkam, kas savienojies ar Kristu, nevar būt nekāda šaura, ierobežota dzīve. Kas Jēzu mīl ar visu sirdi, prātu un dvēseli un savu tuvāko kā sevi pašu, tiem ir plašs darba lauks, kur izlietot savas spējas un iespaidu. Nav nevienas tādas spējas vai talanta, ko vajadzētu izlietot savtīgiem nolūkiem. Savam “es” jāmirst, un mūsu dzīvei jātiek apslēptai ar Kristu Dievā.
Kungs vēlas, lai mēs savu dvēseli vērtētu tā, kā Kristus to vērtē - cik tālu mēs to spējam izprast. Jēzus nomira, lai varētu izglābt cilvēkus no mūžīgas pazušanas. Tāpēc mums sevi ir jāuzskata par atpirktu īpašumu. “Jūs nepiederat sev pašiem. Jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu.” (1. Kor. 6:19-20) Visi mūsu prāta, dvēseles un miesas spēki pieder Kungam. Lai kalpotu Viņam, mums jānostājas iespējami vislabākā stāvoklī, nepārtraukti paliekot vienotiem ar Kristu un ik dienas domājot par dārgo upuri, kas pienests mūsu labā, lai mēs Viņā kļūtu Dieva taisnība.
Tie, kas iztukšojušies no paša “es” un spēj apzinīgi domāt, nevar bez godbijības un visdziļākās pateicības pacelt skatu uz dzīvo Pestītāju Kristu Jēzu. Pastāvīga raudzīšanās uz Jēzu dara dvēseli dzīvu Dievam. Mums jāmīl Jēzus un Viņa Tēvs, kas sūtīja savu Dēlu pasaulē, jo Viņš mums atklājas brīnišķā gaismā, pilns žēlastības un patiesības. Jēzus saka: “Visas lietas Man ir Mana Tēva nodotas.” (Mat. 11:27) “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes.” (Mat. 28:18) Bet kādam nolūkam? Lai Viņš cilvēkiem varētu izdalīt dāvanas, lai tie visus savus spēkus atdotu tās brīnišķās mīlestības atklāšanai, ar ko Viņš mūs ir mīlējis.
Ja mēs visas savas spējas vērtēsim Golgatas krusta gaismā, tad mēs dzīvosim Kristum un ļausim savai gaismai spīdēt cilvēku priekšā, un mūsu dzīve vairs nekad neliksies šaura. Kas gan var izprast dvēseles vērtību?
