Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir. Katrs, kam ir šī cerība uz Viņu, šķīsta sevi pašu, kā Viņš ir šķīsts.” 1. Jāņa 3:2-3
Te ticības skats tiek virzīts uz Dievu, skatīt neredzamo, ne to, ko mēs tagad redzam. Ticība dzīvo cerībā uz labajām nākotnes lietām; Debesu dāvanā tā ierauga neizsakāmus labumus. Cerība dzīvei nākotnē ir ļoti svarīga mūsu kristīgās ticības sastāvdaļa. Ja atļaujam pasaules pievilcīgajām lietām nostāties starp dvēseli un Dievu, tad mēs redzam tikai pasauli. Raugieties augstāk, pievērsiet ticības skatu neredzamajām lietām, tad jūs kļūsit stipri dievišķā spēkā.
Uzlūkojot Jēzu, kas ir visa skaistā un pievilcīgā Viduspunkts, mūsu ticība kļūst stiprāka. Jo vairāk mēs domājam par Debesu lietām, jo mazāk iekārojamu un pievilcīgu lietu mēs saredzam šeit virs zemes. Jo vairāk mēs pievēršam savu ticības skatu Jēzum, kurā sakopotas mūsu mūžīgās dzīves cerības, jo lielāka kļūst mūsu ticība; līdz ar mūsu garīgā skata noskaidrošanos nostiprinās mūsu cerība un mūsu mīlestība kļūst karstāka un aktīvāka, kā arī pieaug mūsu garīgā inteliģence. Tad vairāk un vairāk mēs sākam izprast Dieva noteikto prasību šķīstīties no pasaulīgiem ieradumiem un no dzīves, kādai ir nodevusies pasaule, kas nepazīst Dievu, un neredz Jēzu Kristu, ko Viņš sūtījis.
Jo vairāk mēs raudzīsimies uz Kristu, runāsim par Viņa nopelnu un stāstīsim par Viņa varu, jo pilnīgāk mēs atstarosim Viņa līdzību un jo mazāk mūsu prāts un jūtas pakļausies pasaules paralizējošajam iespaidam, jo vairāk mūsu domas kavēsies pie Jēzus, jo mazāk tām uzmāksies šaubu migla un jo vieglāk mēs nodosim savas grūtības un visas savas nastas nastu Nesējam.
Lai ticība raugās pāri sātana ellišķīgajai ēnai un turas pie Jēzus, mūsu Augstā Priestera, kas mūsu labā iegājis aiz priekškara. Lai kādi mākoņi klātu Debesis, lai kādas vētras trakotu ap dvēseli, šis enkurs tur stipri un mēs varam būt droši par uzvaru.
Elena Vaita
DEBESU VIETĀS
