“Tad nāciet, turēsim tiesu, saka Tas Kungs. Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie arī būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna”. Jes. 1:18
Tam, ka Dievs piedod grēkus, vajadzētu mums sagādāt visdziļāko prieku. Ja mēs turam Viņu pie Viņa vārda un atstājam savus grēkus, tad Viņš labprāt grib mūs šķīstīt no visas netaisnības. Viņš dos mums šķīstu sirdi un paliekošu Svētā Gara klātbūtni, jo Jēzus dzīvo, lai aizlūgtu par mums. Tomēr garīgas lietas ir garīgi apspriežamas. Dzīvā, darbīgā un paliekošā ticība ir tā, kas izprot Dieva prātu, pieņem sev apsolījumus un gūst labumu no Viņa Vārda patiesībām. Uz Kristus taisnību mums jāpaļaujas ne tāpēc, ka esam taisni, bet gan tāpēc, ka esam aprūpējami, kļūdaini, maldīgi un paši par sevi bezspēcīgi.
Ja jūs pieņemsiet Kristus vārdus, it kā tie būtu adresēti tieši jums, ja ikkatrs šo patiesību attiecinās uz sevi, it kā viņš būtu vienīgais grēcinieks virs zemes, kura dēļ mira Kristus, tad jūs iemācīsieties pieprasīt sev krustā sistā un no nāves uzmodinātā Pestītāja asins nopelnu.
Daudzi domā, ka viņu rakstura kļūdas neļaus tiem aizsniegt Kristus noteikto standartu, tomēr viss, ko tādiem vajadzētu darīt, ir pazemoties ikkatrā solī zem Dieva varenās rokas. Kristus nevērtē cilvēku pēc viņa daudzajiem padarītajiem darbiem, bet gan pēc gara, kādā viņš šos darbus ir darījis.
Ja Viņš redz, kā cilvēki uzņemas nastas un cenšas tās pazemīgi nest, neuzticoties sev, bet paļaujoties uz Viņu, tad Viņš šim darbam pievieno Savu pilnību, un Tēvs to pieņem. Mēs tiekam pieņemti mīļotā Dēla dēļ. Grēcinieka trūkumus apsedz Kunga, mūsu Taisnības, pilnības bagātība. Uz tiem, kas godīgi un ar sagrauztu sirdi nepārtraukti cenšas dzīvot saskaņā ar Dieva prasībām, Tēvs noraugās līdzjūtībā un maigā mīlestībā. Viņš tādus uzskata par paklausīgiem bērniem, un uz viņiem tiek attiecināta Kristus taisnība.
