“Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir ari Kristū Jēzū.” Filip. 2:5
Dievs gaida, lai tie, kas nes Kristus vārdu, pārstāvētu Viņu savās domās, vārdos un darbos. Viņu domām jābūt šķīstām, viņu vārdiem un darbiem - cēliem, augšup virzošiem, tuvinot Pestītājam ap viņiem esošos ļaudis.
Patiesa kristieša dzīvē nav nekā no paša “es”. Paša “es” ir miris. Kristus dzīvē šeit virs zemes nebija savtīguma. Apvilcis mūsu dabu, Viņš dzīvoja dzīvi, kas pilnībā bija veltīta kalpošanai citiem.
Dievs mums saka: “Tāpēc esiet pilnīgi.” (Mat. 5:48) Un. lai mēs varētu paklausīt šim Vārdam, Viņš sūtīja savu vienpiedzimušo Dēlu uz šo zemi, lai Tas mūsu labā dzīvotu pilnīgu dzīvi. Mums ir Viņa priekšzīme un arī spēks, kas ļāva Viņam dzīvot šo dzīvi. Jēzus bija bezgrēcīgs domās, vārdos un darbos. Visam, ko vien Viņš darīja, bija pilnības zīmogs. Viņš norāda mums uz savu iemīto ceļu un saka: “Ja kas grib Man sekot, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot Man.” (Mat. 16:24)
Mums nav jāatdarina cilvēki, kas varētu būt mūsu kritērijs. Mums jāraugās uz Cilvēku Kristu Jēzu, kas ir pilnīgs taisnībā un svētumā. Viņš ir mūsu ticības Iesācējs un Pabeidzējs. Viņš ir mūsu Paraugs. Viņa dzīves piedzīvojumi ir tas mērs, kas mums jāaizsniedz. Mums jāatspoguļo Viņa raksturs. Tad novērsīsim savas domas no šīs dzīves sarežģījumiem un grūtībām un pievērsīsim tās Viņam, lai uzlūkojot mēs tiktu pārveidoti Viņa līdzībā.
Mums vairāk vajadzētu interesēties par Jēzu Kristu, jo Viņš ir mūsu Pestītājs. Viņš nāca uz šo pasauli, lai visās lietās tiktu kārdināts kā mēs, lai pierādītu Visumam, ka šajā grēka pasaulē cilvēki var dzīvot tā, ka Dievs viņu dzīvi atzīst par labu. Meklēsim svētības, kuras Dievs nolicis mūsu sniedzamības robežās, lai mēs kļūtu spējīgi saņemt vēl vairāk Viņa žēlastības un tiktu piepildīti ar dzīvu, darbīgu un augošu ticību - ticību, kas paļaujas uz apsolījumiem: “Redzi, Es esmu pie jums ik dienas.” (Mat. 28:20)
