“Bet mums pienākas vienumēr Dievam pateikt par jums, no Tā Kunga mīļotie brāļi, ka Dievs no iesākuma jūs izredzējis uz pestīšanu, lai caur to Garu tiekat svēti un ticat patiesībai”. 2. Tes. 2:13; Glika tulk.
Šajā tekstā parādīti divi cilvēka pestīšanas spēki - dievišķais iespaids un Kristus sekotāju dzīvā, nenoslāpējamā ticība.
Svētošanās nav vienas dienas vai viena gada, bet visas dzīves laika darbs. Cīņa, kas nepieciešama sevis uzvarēšanai, kā arī svētuma un Debesu aizsniegšanai, ir visa dzīves laika cīņa Pāvils svētošanos apzīmē par nepārtrauktu sevis apkarošanas rezultātu. Viņš saka: “Es mirstu ik dienas.” (1. Kor. 15:31). Tikai nepārtraukti pūloties, mēs varam iegūt un saglabāt uzvaru pār sātana kārdināšanām. Kristīgā skaidrība jāmeklē ar nenoslāpējamu enerģiju, un tā jāsaglabā, apņēmīgi raugoties uz augsto mērķi.
Mums jāsaskaņojas ar pestīšanas zinātni, ar zinātni, kas ir tik daudz dziļāka, plašāka un augstāka par jebkuru cilvēcisku zinātni, cik debesis ir augstākas par zemi. Domas jādisciplinē, jāaudzina un jāsavalda, jo mums jādarbojas Dieva labā tādā veidā, kas nesaskan ar mūsu iedzim tajām tieksmēm. Ir jāpārvar iedzimtās un iegūtās ļaunās tieksmes. Mūsu sirdij jāmācās palikt nesatricināmi Dievā. Mums jāveido domāšanas ieradumi, kas palīdzēs pretoties kārdināšanām. Dieva bērniem savs liktenis jāapzīmogo ar svētām pūlēm un stipru pieķeršanos taisnībai.
Vārdi, kas Jēzum tika teikti pie Jardānas, sevī ietver visu cilvēci. Dievs runāja ar Jēzu kā ar mūsu pārstāvi. Ar visiem mūsu grēkiem un visām mūsu vājībām mēs neesam atmesti kā nederīgi. “Par slavu Viņa augstajai žēlastībai, ar ko Tas mūs ir apveltījis savā mīļotajā Dēlā.” (Ef. 1:6) Godība, kas dusēja uz Kristu, ir ķīla Dieva mīlestībai uz mums. Tā mums stāsta par lūgšanu spēku - kā cilvēka balss var aizsniegt Dieva ausi un mūsu lūgumi tikt pieņemti Debesu pagalmos. Gaisma, kas izlējās no atvērtajiem Debesu vārtiem pār mūsu Pestītāja galvu, nāks arī pār mums, kad mēs lūgsim palīdzību kārdināšanu atvairīšanai. Balss, kas runāja ar Jēzu, saka ikkatrai ticošai dvēselei: “Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man labs prāts.”
