“Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus, māci man Tavas tekas! Vadi mani Tavā patiesībā un māci mani, jo Tu esi mans Dievs, kas palidz. Uz Tevi es gaidu vienumēr.” Ps. 25:4,5
Mozus saņēma pavēli: “Redzi, tu darīsi visu pēc tā parauga, kas tev kalnā tika parādīts.” (Ebr. 8:5) Kaut ari Mozus ļoti dedzīgi vēlējās darīt Dieva darbu un varēja atrast visveiklākos un visapdāvinātākos cilvēkus, kas izpildītu jebkuru viņa izteikto priekšlikumu, tomēr viņš nedrīkstēja veidot nevienu lietu: ne zvaniņu, ne granātābolu, ne pušķi vai bārksti, ne priekškaru, ne kādu trauku, kā vien pēc tā parauga, kas viņam tika parādīts kā Dieva ideāls. Šī informācija viņam tika nodota četrdesmit dienu laikā, un, nonācis kalna pakājē, viņš bija sagatavots pareizi aprakstīt paraugu, kas viņam bija parādīts kalnā.
Daudzi ir nomaldījušies tāpēc, ka nav rūpīgi sekojuši Dieva norādījumiem, bet gan savām domām. Kristus par sevi sacīja: “Dēls no sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām.” (Jāņa 5:19) Viņš tik pilnīgi bija iztukšojies no sevis, un Dievs dienu no dienas Viņa dzīvē piepildīja savu plānu. Viņš pats neko neprojektēja un neplānoja. Viņš dzīvoja, sev pieņemdams Dieva plānu, un Dievs savu plānu piepildīja dienu no dienas. Ja Jēzus bija tik pilnīgi atkarīgs, paziņodams, ka tas, ko Tēvs “dara, to ari Dēls dara tāpat,” cik daudz vairāk cilvēkiem vajadzētu justies atkarīgiem no Dieva pastāvīgajiem norādījumiem, lai viņu dzīvē tiktu īstenots tikai Dieva plāns!
Vēlēšanās iet savu paša ceļu ir jāpārvar. Krustā jāsit lepnums un pašapmierinātība, aizpildot radušos tukšumu ar Dieva Garu un spēku. Vai Debesu Majestāte, Jēzus Kristus, gāja pats savus ceļus? Uzlūko Viņu Ģetzemanē, kur Viņš dvēseles mokās lūdz savu Tēvu. Kādi spēki izspieda šis mokpilnās asins piles uz Viņa svētās pieres? Ak, uz Viņa gūlās visas pasaules grēki! Atšķiršanās no Tēva mīlestības bija tā, kas no Viņa bālajām, trīcošajām lūpām lika izlauzties kliedzienam: “Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis kauss iet Man garām.” (Mat. 20:39) Trīs reizes tika izteikta šī lūgšana, kurai sekoja vārdi: “Tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek.” (Lūkas 22:42) Tā jārīkojas mums - ne mans prāts, bet Tavs, ak Dievs, lai notiek! Tā ir patiesa atgriešanās.
