“Un atrastos Viņā; negūdams sami taisnību no bauslības, bet no Kristus ticības, taisnību no Dieva uz ticības pamata. ” Fil. 3:9
Viena lieta ir lasīt un mācīt Bībeli, bet cita lieta ir tās dzīvību dodošo, svētījošo principu ieaušana dvēselē, ko panāk ar praktisku Bībeles mācību īstenošanu. “No žēlastības jūs esat pestīti ticībā.” (Ef. 2:8) Prātu vajadzētu radināt pielietot ticību, bet nekopt šaubas, ļaunas aizdomas un greizsirdības jūtas. Mēs pārāk esam noskaņoti uzskatīt šķēršļus par nepārvaramiem. Ticēt Dieva apsolījumiem, iet uz priekšu ticībā, doties tālāk un nepakļauties apstākļu varai, ir grūti apgūstama mācība. Tomēr ikkatram Dieva bērnam tā noteikti ir jāapgūst. Mums pastāvīgi jādomā par Dieva žēlastību, kas pasniegta ar Kristus starpniecību, jo tā mums dota kā vienīgais ceļš, pa kuru varam tuvoties Dievam.
Dieva Vārds aicina uz dzīvi, kurā ticība Kristum ir aktīva un darbīga. Dievs grib, lai ticība Kristum kļūtu pilnīga darbos; Viņš ticīgo cilvēku izglābšanu un mūžīgo dzīvi sasaista ar šiem darbiem, un caur tiem liek patiesības gaismai plūst pa visām zemēm un uz visiem ļaudīm. Tādi ir Dieva Gara darbības augļi.
Savu ticību Dievam mēs parādām, paklausot baušļiem. Ticība vienmēr izpaužas vārdos un darbos. Tās darbības rezultāti ir praktiski, jo ticība ir būtiska dzīves sastāvdaļa. Ticības veidotajā dzīvē mostas apņemšanās pilnveidoties un iet tālāk Kristus pēdās.
No pasaules akmeņlauztuves mēs kā rupji akmeņi tiekam izcirsti ar patiesības cirtni un tad pārnesti Dieva darbnīcā. Kas patiesi tic Kristum kā savam personīgajam Pestītājam, tas redzēs, ka patiesība viņā padara kādu noteiktu darbu. Viņa ticība ir darbīga ticība. Mēs nevaram radīt ticību, bet mēs varam sadarboties ar Kristu, veicinot ticības augšanu un tās uzvaru.
Ticība, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli, izaudzē pazemības, pacietības, atturības, lēnprātības, miera, līksmības un labprātīgas paklausības augli.
