“Tavas rokas mani radīja un veidoja, dodi man gudrību, ka es mācos Tavus baušļus!” Ps. 119:73
Cilvēka organisms ir Dieva roku darbs. Visus šos orgānus, kas veic dažādos ķermenim paredzētos uzdevumus, radīja Viņš. Kungs dod mums uzturu un dzērienu, ar ko apmierināt miesas vajadzības. Viņš zemei ir devis dažādas īpašības, kas piemērotas, lai izaudzētu Viņa bērniem pārtiku. Viņš dod saules gaismu un lietus gāzes, agro un vēlo lietu. Viņš veido mākoņus un rīta rasu. Visas tās ir Viņa dāvanas.
Tomēr neviena no šīm svētībām neatjaunos mūsos Viņa morālo līdzību, ja mēs nesadarbosimies ar Viņu, neatlaidīgi cenšoties iepazīties pašiem ar sevi un izprast, kā rūpēties par šo smalko cilvēka mehānismu. Cilvēkam pašam čakli jācenšas saskaņoties ar dabas likumiem. Kas sadarbojas ar Dievu, lai šo brīnišķo mehānismu uzturētu darba kārtībā, kas visus savus spēkus veltī Dievam, saprātīgi cenšoties paklausīt dabas likumiem, tas stāv savā Dieva dotajā spirgtumā un Debesu grāmatās ir ierakstīts kā cilvēks, kas dzīvo ar Dievu.
Dievs cilvēkam deva zemi apstrādāšanai. Bet, lai nobriestu raža, jānorisinās saskaņotai darbībai starp dievišķiem un cilvēciskiem spēkiem. Noteiktā laikā jāizmanto arkls un citi darba rīki. Noteiktā laikā jāiesēj sēkla. Cilvēks nedrīkst nedarīt savu darba daļu. Ja viņš izturas bezrūpīgi un nolaidīgi, šie viņa neizpildītie pienākumi liecina pret viņu. Pļauja ir proporcionāla viņa iztērētajiem spēkiem.
Tā tas ir ari garīgajās lietās. Jābūt kaut kādai sadarbībai, jāpastāv kaut kādām garīgām attiecībām starp Dieva Dēlu un grēkus nožēlojošo cilvēku - grēcinieku. Tā mēs kļūstam par Dieva dēliem un meitām. “Cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem.” (Jāņa 1:12) Kristus raugās, lai visi, kas tic Viņam, bagātīgi saņemtu žēlastību un laipnību. Viņš piepilda nosacījumus, uz kuriem balstīta pestīšana. Bet mums jādara sava daļa, ticībā pieņemot šīs svētības. Strādā Dievs un strādā cilvēks. Cilvēkam pašam jāpretojas kārdināšanām, bet spēks to darīt jāsaņem no Dieva. Tā viņš kļūs Kristus līdzstrādnieks.
