“Es viņos un Tu manī, ka viņi ir pilnīgi viens, lai pasaule atzīst, ka Tu mani esi sūtījis un viņus esi mīlējis tāpat, kā Tu mani esi mīlējis.”Jāņa 17:23
Liekas, ka būtu gandrīz par daudz ticēt, ka Tēvs jebkuru cilvēces ģimenes locekli var mīlēt un mīl tāpat, kā Viņš mīl savu Dēlu. Tomēr mums dots šis apgalvojums, ka Viņš tā mūs mīl, un tam vajadzētu izraisīt dziļu prieku ikkatrā sirdī, pamodinot visaugstāko godbijību un neizsa kāmas pateicības jūtas. Dieva mīlestība nav nekas nedrošs un nereāls, bet gan dzīva īstenība.
Visu pasauļu Radītājs vēlas mīlēt tos, kas tic Viņa vienpiedzimušajam Dēlam kā savam personīgajam Pestītājam, tāpat kā Viņš mīl savu Dēlu. Pat šeit un tagad, mums apbrīnojamos apmēros, tiek dāvāta šī Viņa ārkārtējā labvēlība Līdzās daudzajiem apsolījumiem nākamajai dzīvei, Viņš mums arī šajā dzīvē ir dāvājis neizsakāmi bagātas dāvanas, un Viņš vēlas, lai mēs, kā Viņa žēlastības saņēmēji, priecīgi izmantotu visu, kas ceļ, paplašina un izdaiļo raksturu. Viņš vēlas mūs sagatavot Debesu pagalmiem.
Kas dzīvos ciešā sadraudzībā ar Kristu, tiem Viņš dāvās uzticības amatus. Kalpam, kas savam Kungam dara labāko, ko viņš spēj, ļauts nonākt tuvās attiecībās ar To, kura pavēles viņš labprāt pilda. Uzticīgi pildot savus pienākumus, mēs kļūstam viens ar Kristu, jo ļaudis, kas paklausa Dieva pavēlēm var brīvi ar Viņu sarunāties. Kas visdraudzīgāk var sarunāties ar šādu dievišķo Vadoni, tas par Viņa varenību iegūst visaugstāko izpratni un pilnīgi paklausa Viņa pavēlēm.
Cilvēkam dzīvē ir jāveic svēti un laicīgi pienākumi - kā veikala lietās, tā arī kalpošanā ar Vārdu, bet, kad cilvēks sevi atdod Kristum un iemīl savu Dievu ar visu savu sirdi, prātu, spēku un dvēseli, tad viņš kalpošanai atdod visu savu būtni. Viņš saprot, kas ir viņa spēka īpašnieks un kam viņš pieder. Sevis nodošanā Kristum viņš atdod visu savu dzīvi ar tādu svētu degsmi, kas viņu dara maigu, laipnu un pieklājīgu. Visa viņa rīcība top svēta. Kristus tad viņu var sagatavot augstākas pakāpes skolai Debesīs.