“Bēdz no jaunekļa iekārēm un dzenies pēc taisnības, ticības, mīlestības, miera ar tiem, kas piesauc to Kungu ar skaidru sirdi.” 2. Tim. 2:22
Ar ikkatru jaunu dienu pieaug briesmas, kurām pakļauti kā jauni, tā veci. Morālais sajukums, ko mēs saucam par izlaidību, rod sev plašu darba lauku. Ļaudis, kas sauc sevi par kristiešiem, kā jauni, tā veci, izplata zemisku, juteklisku un velnišķīgu iespaidu.
Kas ir mācījušies patiesību, bet neuzrāda savai ticības apliecībai atbilstošus darbus, tiek pakļauti sātana kārdināšanām. Briesmas viņus apdraud ikkatrā solī. Viņi saskaras ar ļaunumu, ja raugās skatos un klausās skaņās, kas pamodina viņos neuzvarētas kaislības. Tā viņi pakļaujas iespaidiem, kas tiem labā vietā liek izvēlēties ļaunu, jo viņu siržu stāvoklis nav labs. Tieši tad, kad būtu jāizmanto gribasspēks, kad stingri vajadzētu pretoties pirmajam kārdināšanu tuvošanās mēģinājumam, jūs redzat, ka tie viegli pakļaujas sātana viltīgajiem nodomiem kā rotaļlietas viņa rokās. Pēc tam savu darbu sāk visāda veida kārdināšanas, lai skubinātu tos, kas saucas par Dieva baušļu turētājiem, pārkāpt šos baušļus.
Visiem vajadzētu saprast, kāds spēks slēpjas labā raksturā. Nav citas izglītības, kas tagad būtu tik nepieciešama, kā jauniešu sagatavošana morāli godīgai dzīvei un viņu dvēseļu šķīstīšana no ikkatra morālās sagānīšanas traipa un vainas. Kādēļ morāles un svētuma karogs velkas putekļos?
Mēs tuvojamies pārbaudes laika noslēgumam, kad Dievs izskatīs ikkatra atsevišķa cilvēka lietu. Šo pārbaudes laiku Dievs mums devis šķīstā un svētā rakstura veidošanai. Ja šis laiks netiek izmantots, ja domas ir nešķīstas, ja sirds nav svētota, ja turpinās nodošanās nesvētiem ieradumiem, tad ziniet droši, ka tādiem cilvēkiem daļa būs līdz ar nesvētajiem, samaitātajiem un netīrajiem.
Tieši tagad šajā pārbaudes laikā jāizšķiras katrai dvēselei. Šī izšķiršanās atklāsies ģimenēs, atklāsies draudzes sabiedriskajā dzīvē. Tikumībai un godīgiem, nesavtīgiem principiem būs sava alga. Tos atdarināt tiks rosināti arī citi. “No viņu augļiem jūs tos pazīsiet.” (Mat. 7:20)
