“Lai Tevi, Dievs, slavē tautas, lai Tevi slavē visas tautas!” Ps. 67:4
Kā kristiešiem mums vajadzētu teikt un slavēt Dievu vairāk, nekā mēs to darām. Savā dzīvē mums vajadzētu ienest lielāku Viņa mīlestības dzidrumu. Ja ticībā raudzīsimies uz Jēzu, sejās atspoguļosies Viņa prieks un miers. Cik dedzīgi mums vajadzētu tiekties pēc tādām attiecībām ar Dievu, lai mūsu sejās varētu atspoguļoties Viņa mīlestības saulainā gais ma! Svētajam Garam atdzīvinot mūsu dvēseles, mēs atstāsim rosinošu iespaidu uz citiem, kas nepazīst Kristus klātbūtnes prieku.
Kungam nepatīk, ja Viņa ļaudis līdzinās sērotāju pulkam. Viņš vēlas, lai tie atbrīvotos no saviem nožēlotajiem grēkiem un varētu baudīt Dieva bērnu brīvību. Tad viņus piepildīs Dieva bērnu slava, un tie kļūs par svētību citiem.
Kungs Jēzus arī bija svaidīts “tiem, kas skumst Ciānas dēļ, dāvāt galvas rotu pelnu vietā, prieka eļļu sēru drēbju vietā, slavas dziesmu noskumuša gara vietā, lai viņus varētu saukt par taisnības kokiem, kas tā Kunga dēstīti Viņam par godu.” (Jes. 61:3)
Jēzus Kristus saka: “Viņam par godu.” Ak, kaut tāds būtu mūsu dzīves mērķis! Tad, mums runājot, vajadzētu uzmanīt pat savu sejas izteiksmi, vārdus un balss toni.
Slavas un teikšanas melodija ir Debesu atmosfēra; kad Debesis sas karas ar zemi, atskan mūzika un dziesmas - “pateicības un slavas dziesmas”. (Jes. 51:3) Lai mājās skan dziesmas, jaukas un šķīstas dziesmas, tad mazāk būs pārmetošu vārdu un vairāk līksmības, cerības un prieka.
Kad Pestītājs pieved mūs Dieva godības pilnajam Bezgalības slieks nim, mēs varam uztvert ap troni esošā Debesu kora pateicības un slavas dziesmu skaņas; un ja eņģeļu dziesmas no jauna atbalsojas mūsu pieticī gajās šīs zemes mājās, tad sirdis tiks tuvinātas Debesu dziedoņiem.
Debesu sadraudzība sākas jau šeit virs zemes. Tās pamatmelodiju mēs iemācāmies jau šeit.
