“Jo Dievs, kas ir sacījis, lai gaisma aust no tumsības.
Tas ir atspīdējis mūsu sirdīs, lai dotu Dieva godības atziņas gaismu Kristus vaigā. ” 2. Kor. 4:6
Ir gādāts, lai satiksme starp Debesīm un mūsu dvēselēm būtu brīva un atvērta. Savās spējās ierobežotais cilvēks var nostāties tur, kur pār viņu bagāti izlejas gaismas un godības stari, kas nāk no Dieva troņa. Viņu var apspīdēt Dieva godības atziņas gaisma, kas mirdz Jēzus Kristus sejā. Viņam iespējams nostāties tur, kur par viņu var sacīt: “Jūs esat pasaules gaisma.” Ja nebūtu satiksmes starp Debesīm un zemi, tad pasaule nesaņemtu nekādu gaismu. Dieva taisnās tiesas vērtējumā tad visi ļaudis līdzīgi Sodomai un Gomorai aizietu bojā. Tomēr pasaule nav atstāta tumsā. Pār cilvēku bērniem turpina izlieties lēnprātīgā Dieva žēlastība, lai gaismas bērni atstarotu tālāk no Viņa troņa plūstošos gaismas starus.
Mums dota priekštiesība stāvēt tur, kur pār mums izlejas Debesu gaisma. Tā tas bija ar Ēnohu, kas staigāja ar Dievu. Dzīvot taisnu dzīvi Ēnoham nebija vieglāk kā tagad mums. Pasaule viņa laikā nebija piemērotāka pieaugšanai žēlastībā un svētumā par to, kāda tā ir tagad.
Tikai lūgšanās un ciešā savienībā ar Dievu Ēnohs bija spējīgs izbēgt samaitātībai, kas ir pasaulē iekāres dēļ. Mēs dzīvojam pēdējo dienu briesmu vidū, un mums jāsaņem spēks no tā paša Avota. Mums jāstaigā ar Dievu. No mums prasa atšķiršanos no pasaules, jo mēs nevaram palikt neaptraipīti ar tās netikumiem, ja neatdarinām uzticīgā Ēnoha priekšzīmi.
Kas apliecina ticību Kristum, tiem vajadzētu izprast, kāda atbildība gulstas uz viņiem. Viņiem jāsaprot, ka tas ir personīgs darbs, personīga Jēzus Kristus sludināšana. Ja katrs to atzītu un ķertos pie šī darba, tad mēs būtu kā karaspēks ar karogiem. Pār mums lidinātos Debesu Balodis. Pār mums spīdētu tāda pati Dieva godības gaisma kā pār dievbijīgo Ēhohu.
